Būt vai nebūt otrajai dzīvei kādam teātra tērpam vai skatuves rekvizītam? Šis ir jautājums, ko sev uzdod britu teātri. Atbildes gan pārliecinoši skan – Jā! Būt!
Apvienotās Karalistes teātra nozare par savu prioritāti jau kādu laiku ir izvirzījusi ilgtspēju. Viens no veidiem, kā to panākt ir daudz vairāk domāt, kā izmantot un ko darīt ar jau gatavajiem kostīmiem un dekorācijām. Viens no vienkāršākajiem veidiem ir tos koplietot ar citiem teātriem.
Pavisam nesen britu Nacionālajā teātrī, kas atrodas Londonā, ir izveidots jauns centrs "Green Store" jeb "Zaļais veikals". Tajā glabājas tūkstošiem priekšmetu, kas ir gatavi atkārtotai izmantošanai, pielāgošanai vai iznomāšanai.
Šāda iniciatīva ir arī labs atbalsts kādai citai iniciatīvai, proti, kopš 2021. gada iestudējumos tiek prasīts, lai vismaz 50% kostīmu un rekvizītu būtu jau ar savu dzīves bagāžu jeb būtu jau iepriekš izmantoti.
"Tas, ka 50 % no izrādē izmantotajām lietām ir zināma iepriekšējā dzīve, ir gan izaicinājums, gan iespēja. Bieži vien jebkurā izrādē ir atsevišķi aspekti, kas vislabāk atbilst pilnīgi oriģināliem darbiem. Bet bieži vien ir ainas, tēli vai notikumi, kurus vislabāk var realizēt tikai ar gatavu resursu palīdzību," stāsta kostīmu mākslinieks Samuels Vaiers.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tērpu mākslinieki un arī paši aktieri atzīst, ka nereti tieši tas, ka kādam kostīmam vai citam izrādes rekvizītam ir sava vēsture, padara to par daudz lielāku vērtību un ir ne vien videi draudzīgs, bet arī emocionāli piepildīts ceļojums tēlotājmākslas pasaulē.
