No pesticīdiem brīvās joslas platums samazinājies 40 reizes no sākotnēji prasītās

Vides ministrijas izveidotās darba grupas panāktais kompromiss ir visai vienpusējs. Kilometra vietā pesticīdu brīva josla noteikta 40 reizes mazāka jeb tik vien kā 25 metri.

Šis ir laiks, kad lauku iedzīvotāji var bieži redzēt miglošanas tehniku, kas devusies apkarot kaitēkļus.

Pirms nepilniem četriem gadiem tika izveidota miglošanas ierobežošanas iedzīvotāju iniciatīva, kas rezultātā savāca vairāk nekā 10 000 parakstu.

Iniciatīvas autors Pāvels Melnis apgalvo, ka lauksaimnieku izsmidzinātie pesticīdi nonāk dzīvojamo namu pagalmos. Tāpēc jānosaka aizsargjosla bez pesticīdiem apkārt katram lauku namam aptuveni viena kilometra platumā.

Izveidotā darba grupa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā izskatīja iedzīvotāju ierosinājumu. Pārrunājot visus par un pret aizsargjoslai, nolemts, ka kilometra vietā drošības zona būs vien 25 metri, tas ir 40 reizes mazāk nekā sākumā prasīts.

"Ministrijas darba grupā pagaidām noteikts tas, ka lauku iedzīvotājiem, kuriem tiešām šķiet, ka lauksaimnieki viņiem dara kādu kaitējumu, vispirms vajadzēs vērsties Lauku atbalsta dienestā (LAD) un tikai tad varēs saņemt iespēju izveidot šo 25 metru drošības joslu," norāda VARAM pārstāvis Madars Lasmanis.

Papildus pieprasītajai 25 metru lieguma joslai lauku sētas īpašnieki, paredzams, varēs saņemt arī 100 metru brīdināšanas zonu. Tur miglošanas liegums nedarbosies, bet lauksaimniekam būs jāpaziņo par saviem darba plāniem.

"Simts metru rādiusā mēs piedāvājam noteikt mīkstāku režīmu, kur, cilvēkam vēršoties pie kaimiņa vai Lauku atbalsta dienesta, noteikt aizsargjoslu, kur jāsaskaņo darbība, lai netraucē, tad iepriekš jābrīdina. Aizliegums nav, bet ir papildus informācija zemes īpašniekam," skaidro Lasmanis.

Vides ministrijas pārstāvis norāda, ka šis ir tikai darba grupas panākts kompromiss.

Iniciatīvas autors, iespējams, tāpēc ir pārliecināts, ka, jautājumam nonākot Saeimā, tagad noteiktie ierobežojumi būtiski mainīsies: "Nav jau tā, ka visi lauksaimnieki ir tik ļauni un par katru cenu cenšas kādam pagalmā iemiglot. Uzskatu, ka daudzi ir cilvēcīgi un viņi, redzot 25 metru joslu, var arī ievērot lielāku."

Lauksaimnieku pārstāve apliecina, ka cilvēki laukos jau tagad tiekas un pārrunā miglošanas laiku un attālumu. Tāpēc viņai ir pamatotas aizdomas, ka iniciatīvu parakstījuši lauku dzīvi nezinoši pilsētnieki: "Es saprotu, ka šie 10 000 parakstu savākti, bet mēs jau nezinām, kur šie cilvēki dzīvoja, cik daudzi no tiem 10 000 parakstītāju tiešām dzīvo laukos, varbūt viņi visi dzīvo pilsētā."

Tagad par to, cik plašu aizsargjoslu noteikt apkārt ēkām apstrādāto lauku malās, būs jālemj Saeimas deputātiem. Tāpēc tagad noteiktie pesticīdu brīvie 25 metri var kļūt lielāki vai arī izzust pavisam.