Ieguldot 30 miljonus eiro, "tet" Salaspilī būvēs vērienīgu datu centru
Šorīt tehnoloģiju uzņēmuma "tet" birojā Rīgā liela rosība. Uzņēmums izziņo vairāk nekā 30 miljonu eiro investīcijas jaunā datu centrā, kas kompānijai būs pēc skaita jau septītais.
Datu centrs ir fiziska telpa, kas izveidota liela apmēra informācijas glabāšanai un apstrādei vienuviet, lai tas nebūtu katram jādara individuāli savos serveros. Milzu bizness visā pasaulē.
"Piemēram, ja mūsu klienti Ukrainā iepērkas veikalā, tad vienīgais, kas notiek veikalā, ir pīkstieni pie kases, un visi šie dati tiek reģistrēti, apstrādāti un aizsūtīti atpakaļ uz Ukrainas veikalu, kur visa šī darbība notiek. Un tas notiek līdzīgi Latvijā, kad jūs veicat maksājumus bankās. Šie dati tiek savākti, reģistrēti, uzglabāti, un pareizi aizsargāti arī. Es domāju, ka liela daļa no mūsu iedzīvotājiem nemaz nezina, kur glabājas viņu bildītes, ko viņi uztaisa savos fotoaparātos. Tam visam aizmugurē ir risinājumi, un mēs esam daļa šī risinājuma."
Datu apjoms pasaulē pieaug dramatiskā tempā, un sagaidāms, ka šī tendence turpināsies. "tet" saredz lielas izaugsmes iespējas. Nodrošināt šo pakalpojumu gan vietējiem uzņēmumiem, kas arvien vairāk sāk izmantot modernās tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un datu analīzi, gan ārpus mūsu valsts robežām, atvedot naudu uz Latviju eksportā. "tet" jau ir starp lielākajiem komersantiem šajā jomā Ukrainā. Esot pat kāds klients, kas gādā par lauksaimniecības zemi, kuras teritorija pārsniedz visas Latvijas platību: "Protams, šī situācija Ukrainā ir īpaša, un tieši tas, ka mēs spējam viņu datu centrus novietot NATO aizsargātā un drošā teritorijā Latvijā, ir viens no mūsu konkurences priekšrocību pamatiem. Ļauj šai Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai darboties arī šādos kara apstākļos, kad viņu infrastruktūrai tiek uzbrukts ar raķetēm."
Par jaunā datu centra mājvietu izraudzīts Salaspils novads. Šī gan pagaidām ir tikai vizualizācija, tieši šobrīd te vēl ir pļava, un attiecīgo būvi paredzēts pabeigt tikai 2026. gadā. Savukārt nedaudz tālāk uz to pusi, otrpus ceļam, ir "Salaspils siltums", un abas kompānijas iecerējušas savstarpēji sadarboties.
Līdzīgi kā mums mājās karst un tiek dzesēts dators, tas pats notiek datu centrā. Te parādās iespēja salaspiliešiem dabūt blakusproduktu – siltumu. Tie varētu būt kādi 7-8% kopējā pašvaldības patēriņa.
"Šķidrums, kas sākotnēji dzesē iekārtu, un tas ir primārais uzdevums, sasilst līdz 35 grādiem. Tad ar caurules palīdzību, kas ir apmēram 50 metri no mūsu uzņēmuma, mēs šobrīd projektējam un jau veidojam iepirkumu, ka mēs liksim siltumsūkni. Un siltumsūknis ir iekārta, kas paaugstina temperatūru. Ar sauli kopā ar šiem siltumsūkņiem jeb šo atlikumsiltumu no "tet" mēs jau aptuveni ceturto, piekto daļu no visas siltumenerģijas ražosim, neko nededzinot. Tas, man liekas, ir milzīgs panākums."
Konkrētais produkts būšot cenā konkurētspējīgs ar citiem siltumenerģijas iegūšanas veidiem, bet, vai ļaus arī samazināt apkures tarifu, pagaidām esot pāragri pateikt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
