Kāpēc Latvijā joprojām klibo e‑veselība?
Lai gan Latvijā ir visi priekšnosacījumi modernai digitālai veselības aprūpei, realitātē datu sistēmas joprojām nespēj pilnvērtīgi savstarpēji sazināties. RSU podkāstā "Superspēja" eksperti atzina – mākslīgais intelekts var būt spēcīgs palīgs, taču bez uzticamiem un savienotiem datiem tehnoloģiju potenciāls paliek neizmantots.
Mākslīgā intelekta risinājumiem veselības aprūpē uzticēties var tikai tad, ja gala atbildība saglabājas cilvēka rokās. RSU vadošā pētniece un radioloģijas zinātniskās laboratorijas vadītāja Maija Radziņa uzsver, ka medicīnā īpaši svarīga ir piesardzība, jo kļūdas cena var būt ļoti augsta. Kā piemēru viņa min situāciju, par kuru daudzi pat neaizdomājas – magnētiskās rezonanses attēlos var atrast sensitīvu informāciju, piemēram, pirkstu nospiedumus, ar kuriem ikdienā atbloķējam arī savas viedierīces.
Vienlaikus lielākā problēma Latvijā nav tehnoloģiju trūkums, bet datu nesavienojamība. Kā atzina Radziņa, Latvijai ir unikāls instruments – personas kods, kas teorētiski ļautu vienuviet apvienot informāciju no dažādām sistēmām.
"Mums ir visi priekšnosacījumi, lai mēs varētu ar rītdienu palaist funkcionālu, visaptverošu e-veselību, tomēr tā vēl ir tikai izstrādē," viņa sacīja. Rezultātā pacientiem joprojām jānes papīra dokumenti no vienas iestādes uz citu, kamēr ģimenes ārsts nereti neredz jaunāko informāciju par pacienta ārstēšanos.
Ekspertes ieskatā, kamēr dati savā starpā "nesarunāsies", tikmēr arī modernā medicīna pilnā apjomā nestrādās.
Pieteikšanās RSU maģistra studiju programmai "Digitālās stratēģijas un mākslīgā intelekta vadība" no 2026. gada 1. jūnija līdz 10. jūlijam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
