Tagad Baltijas ceļš ir aktuālāks kā jebkad

Šonedēļ aprit ceturtdaļgadsimts, kopš Latvijā, Lietuvā un Igaunijā cilvēki sadevās rokās, un kļuva par vēsturiskā "Baltijas ceļa" dalībniekiem. Vēlāk tas bija kā grūdiens Padomju Savienības sabrukumam un neatkarības atgūšanai. Tagad, pēc 25. gadiem Baltijas ceļš ir aktuālāks kā jebkad, jo Krievijas politiskā elite atkal mēģina mainīt valstu robežas.

2014. gada 21. augustā 20:21

LNT Ziņas

No Tallinas Igaunijā līdz Viļņai Lietuvā, cilvēki sadevās rokās, lai pieminētu noziedzīgo vienošanos starp nacistisko Vāciju un Padomju Savienību. Ilgi noklusēto Rībentropa-Molotova paktu, kas uz ilgiem gadu desmitiem, laupīja ne vien Baltijas valstu neatkarību, bet arī sašķēla Eiropu.

Tiek lēsts, ka no Latvijas, "Baltijas ceļā" piedalījās ap pusmiljona cilvēku. Ņemot vērā, ka valsts ir apdzīvota nevienmērīgi, daudz pūļu tika pielikts, lai neveidotos pārrāvumi. Taču tik un tā visvairāk cilvēku bija Rīgā, pilsētas centrā un Bauskas virzienā. Kā atceras viens no tautas frontes līderiem Dainis Īvāns, laikapstākļi bijuši līdzīgi šodienai. It kā vēl vasara, taču vienlaikus rudenīgi.

Pēc Baltijas ceļa 1989.gadā vēlāk vēl sekoja barikādes, tad pučs, taču galvenais tika sasniegts – Padomju Savienība sabruka, Baltija kļuva brīva. Taču šodien tās nav tikai atmiņas.

Šie vārdi izskan klātesot Krievijas anektētās Krimas tatāru līderiem. Viņi šobrīd ir vieni no retajiem, kas etnisko iedzīvotāju vārdā pauž klaju nosodījumu robežu pārspraušanai. ar to vai cilvēki pussalā būtu gatavi sadoties rokās viņš, šaubās – taču atzīst – ka ļoti sagaidītu atbalstu.

Krimas tatāru balsīs vienlaikus var just bažas, vai Krimas neatzīšana gadu desmitiem nepaliks tikai vārdos, Eiropas Savienībai nevēloties pilnībā pazaudēt Krievijas tirgu.