Dūklavs Krievijas embargo nomocītos zemniekus kritizē par nemākulīgu Eiropas naudas izmantošanu
Diez vai Latvijas zemnieki savu produkciju tuvākajā laikā atkal varēs pārdot Krievijas tirgū, šādas bažas vakar izskanēja ikgadējā Zemnieku saeimas kongresā. Kamēr Maskavas embargo skartie piensaimnieki joprojām cer uz Briseles atbalstu, zemkopības ministrs nav mierā ar veidu, kā mūsu zemnieki īsteno Eiropas Savienības projektus, jo pārkāpumu gadījumā zemniekiem piešķirto finansējumu var nākties arī atmaksāt, un tas daudzām saimniecībām var beigties ar bankrotu.
Sākot no kailsala un beidzot ar Maskavas embargo – tik smags lauksaimniekiem bijis aizvadītais gads. Par situāciju nozarē vakar Ādažos ikgadējā kongresā sprieda Zemnieku saeima. Labā noskaņojumā pie lauksaimniekiem bija ieradusies arī premjerministre Laimdota Straujuma.
Tomēr viņas nestās ziņas nebija tik labas. Valdības vadītāja atturējās prognozēt, kad ienesīgais eksports uz Krieviju varētu atjaunoties.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
FOTO: FOTO: LETA
Skaidrs, ka Krievijas tirgus, nu mēs esam spiesti pagriezties nost. Skaidrs, ka ir jāmeklē citi tirgi, un vēl ir skaidrs, ka mēs nevarēsim ar krējumu, sviestu un parastiem produktiem ilgi dzīvot citos tirgos. Mums ir vajadzīgi jauni produkti, tādi produkti, kas ir ar mūsu zaļo Latvijas vārdu.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādīja, ka zemnieki, īstenojot Eiropas Savienības projektus, bieži vien nesasniedz pašu izvirzītos mērķus.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
FOTO: FOTO: LETA
Pirmkārt, rakstot projektu, ir jāsaprot, ko tur ierakstīt, otrkārt, ir jāsaprot, ja to esmu ierakstījis, kā to izpildīt. Ļoti negribētos, ka mēs nonāktu situācijā, es vēl nezinu, vai mēs neesam tur nonākuši, ka nāksies Lauku atbalsta dienestam sākt prasīt atmaksāt projektu naudas, tad būs traki. Tas būs ļoti, ļoti traki.
Noprotams, ka tagad, jaunajā plānošanas periodā, Latvijas lauksaimnieku projekti saskarsies ar daudz lielāku kontroli. Arī paši zemnieki neslēpj, ka jau piedzīvojuši pirmās pārbaudes.