Viltus ziņas pret patiesiem faktiem: kādas ir jaunākās hibrīdkara tendences?
Viens no turpmāko gadu lielākajiem izaicinājumiem joprojām būs patiesas informācijas sniegšana cilvēkiem un cīņa pret "viltus ziņām". Starptautiskā konferencē Rīgā divu dienu garumā par to diskutē dažādu jomu eksperti.
Izpildproducents
Jaunākie vērojumi liecina, ka valstīs, kas ar dezinformācijas mēģinājumiem jau saskārušās iepriekš, spēja ziņas šķirot padodas labāk, piemēram, dažādos interneta vietņu rakstos par NATO karavīru izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Nereti ar Krieviju saistītos vai sponsorētos avotos publicētas ziņas par incidentiem, kuri nav notikuši, vai arī faktus, par kuriem nav iespējams noskaidrot.
Kā LNT Ziņām atzina Stratēģiskās komunikācijas centra vadītājs Jānis Sārts, diemžēl šādām viltus ziņām nereti izdodas iespraukties arī NATO valstu medijos.
Jānis SārtsNATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktorsMūsu žurnālistu spēja orientēties ir vidēji labāka nekā tādam rietumu žurnālistam. Nesen arī skatījāmies Kanādas presē par tiem pašiem karavīriem – nu ļoti tādas diskutablas tās ziņas un visai autoritatīvās mediju vietās. Zināšana ļauj apbruņoties, nezināšana – nedod.
Viens no veidiem, kā pret viltus ziņām cīnīties, – sabiedrībai piedāvāt pēc iespējas vairāk faktos balstītas informācijas. Liela daļa iniciatīvas šeit jāuzņemas politiķiem, turklāt, izmantojot sociālos medijus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
