Plāno optimizēt vidusskolu tīklu: iesaka pāriet no 312 uz 130 vidusskolām
Noslēdzoties visaptverošam pētījumam ir kļuvis skaidrs, cik vidusskolām Latvijā ir iespējams pilnvērtīgi darboties, balstoties uz reālo skolēnu skaitu! Esošais plašais skolu tīkls neļauj uzlabot ne mācību kvalitāti, ne pedagogu atalgojumu. Izglītības ministrija šodien nāca klajā ar apjomīga pētījuma gala versiju, solot, ka padarot sistēmu efektīvāku ieguvēji būtu gan skolēni, gan pedagogi, kas saņemtu lielākas algas.
Izglītības un zinātnes ministrijas veiktais skolu tīkla pētījums, ņemot vērā arī demogrāfiskos rādītājus, ļāvis secināt, ka pēc sešiem gadiem Latvijā pietiks skolēnu tikai 130 pilnvērtīgām vidusskolām. Šobrīd Latvijā darbojas 312 vidusskolas. Izglītības ministrs, ka tikai retā no tām būs jāslēdz pilnīgi, bet vairumā no tām turpinās darboties sākumskolas un pamatskolas.
To, ka skolu tīkls ir jāoptimizē apliecina skolēnu skaita izmaiņas kopš 1998. gada. Ja tolaik vispārizglītojošās skolās mācījās gandrīz 350 tūkstoši skolēnu, 10 gadus vēlāk jau 236 tūkstoši, bet šogad vairs tikai 205 tūkstoši bērnu, turklāt prognozes liecina, ka to skaits turpinās sarukt. Arī skolu skaits ir pakāpeniski sarucis, tomēr tas joprojām esot pārāk liels. Ministrija vispārējo reformu paredzējusi īstenot divās daļās – kopumā sešu gadu periodā.
To, ka lauku skolās, kur viena bērna izglītošana izmaksā daudz vairāk, nekā pilsētas skolās, izglītības līmenis ir krietni zemāks, apliecinot gan starptautiskie pētījumi, gan arī reāla pieredze, piemēram, Valmierā.
Stingrākus noteikumus plānots attiecināt arī uz pilsētu skolām – tur minimālais skolēnu skaits vidusskolas līmenī būs 150 skolēnu, bet lielpilsētās pat 225 izglītojamie. Ja šos kritērijus piemērotu šodien, rezultāti būtu pārsteidzoši.
Pētījuma ietvaros radīts instruments, kas atspoguļo Latvijas ģeogrāfiju, skolēnu skaitu, dzīvesvietas, viņu iespējas nokļūt līdz skolai un citus parametrus. Tas parāda, ka arī galvaspilsētā skolu tīkls vairākos rajonos nav efektīvs un no 70 skolām, kas darbojas šobrīd Rīgā būtu jāsaglabā tikai 42 vidusskolas. Piemēram, Vecmīlgrāvī un Sarkandaugavā darbojas sešas skolas, ko iesaka pārveidot par vienu, jo daļā vidusskolas obligāto eksāmenu indekss nav pārsniedzis 40%, bet vēl daļā skolēnu skaita trūkuma dēļ pērn nebija iespējams nokomplektēt 10. klasi.
Ministrs arī pieļauj, ka tieši šīs varētu būt profesijas, kuras varētu veiksmīgi apgūt tie pedagogi, kas reformas rezultātā darbu zaudētu. Savukārt pārējiem sola līdz divām reizēm augstāku atalgojumu. Pētījuma ietvaros analizēts arī ceļu tīkls un līdzšinējā prakse, kā skolēni nogādāti līdz skolām.
Par ceļu remontu jau šobrīd tiekot vestas sarunas ar Satiksmes ministriju. Tikmēr izskatīšanai Saeimā ir iesniegti arī likuma grozījumi par deleģējumu valdībai noteikt ministrijas piedāvāto minimālo skolēnu skaitu dažādās klašu grupās. Bet pagaidām ministrija sola turpināt mierīgas konsultācijas ar pašvaldībām par esošo skolu tīkla reorganizāciju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
