"Foto slazdi" – veids, kā novērot putnus, tos netraucējot
Ornitologi, izmantojot automātiskās kameras jeb "foto slazdus", atklāj daudz jauna, arī tādus pavērsienus, par kuriem nebija pat nojautas. Lai arī pasaulē foto slazdi tiek izmantoti aptuveni 30 gadus, Latvijā tos sāka lietot salīdzinoši nesen.
Melnos stārķus, šķiet, droši var dēvēt par vieniem no fotografētākajiem putniem Latvijā. Daudz pie tā ir strādājis Māris Strazds, kurš automātiskās kameras izmanto jau septiņus gadus. Ornitologs norāda, ka pēdējos divos gados fotografēšana ir nopietnāka, jo Latvijas Universitāte iegādājās 20 jaunus "foto slazdus".
Pateicoties kamerām, kas fotografē arī naktīs, ir izdevies kliedēt mītus. Ir dokumentēti arī vēl dažādi notikumi putnu dzīvē, kas iepriekš bija maz vai vispār nebija pētīti. Taču, iegūstot vairāk informācijas, rodas vēl vairāk jautājumu.
Ar kameru palīdzību izdevās atklāt arī kādu līdz šim nezināmu un arī satraucošu jaunumu par melnajiem stārķiem. Pateicoties kamerām ar augstu izšķirtspēju, noskaidrojās, ka ļoti daudz pieaugušo stārķu negrib vai nespēj veidot pāri un vairoties.
Arī Latvijas Dabas fonda pētnieks Jānis Ķuze izmanto foto slazdus. Pateicoties tiem, vienā no ligzdām izdevās notvert kādu līdz tam maz dokumentētu brīdi, kad lielākais ērgļu mazulis noknābj mazāko. Taču daudz lielāka pieredze Jānim ir ar tiešraides web kamerām, kas ir ļoti populārs veids, kā arī plašāka sabiedrība uzzina par norisēm dabā.
Arī nākamajā sezonā Jānis kopā ar kolēģiem plāno uzstādīt divas jaunas interneta tiešraides kameras, kas ļaus plašam interesentu lokam sekot līdzi divām mazo ērgļu ligzdām, tos netraucējos.
Arī Mārim Strazdam ir padomā noskaidrot, kāpēc tik daudz melno stārķu neveido pārus, taču tam nepieciešami papildu līdzekļi, jo uz tādu jautājumu ar foto slazdiem jau vairs nav iespējams atbildēt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
