Pēc prestižās Fulbriata stipendijas iegūšanas un studijām ASV, horeogrāfe Gunta Liepiņa savas prasmes nodod dejotājiem Latvijā

Ar horeogrāfi Guntu Liepiņu-Milleri "TV3 Ziņas" tiekas Tāļa Sīļa deju studijā "Grande", mēģinājuma laikā. Jau pāris mēnešus viņa ir atpakaļ Latvijā un dejotājiem pasniedz gan moderno un laikmetīgo deju, gan klasiku. Kalifornijas universitātē Irvinā gūtā pieredze vēl ir pavisam svaiga un uz karstām pēdām Gunta metusies dažādos darbos, kā to paredz Fulbraita stipendijas noteikumi.

"Man kopā tie bija divi gadi maģistrantūrā, un gadu strādāju. un viss, tad ir jāatgriežas uz Latviju, jeb uz valsti, no kurienes tu startēji. divus gadus šeit ir jādzīvo, jābūt rezidentam, jāstrādā, nu tādā veidā tu tās zināšanas tā kā atdot valstij, atdod cilvēkiem, un cerams kaut ko uz labu tā kā izmaini," stāsta horeogrāfe.

Sapni par dejas studijām ASV Gunta lolojusi no 16 gadu vecuma. Taču studiju maksas ASV universitātēs ir grandiozas, jārēķinās ar 80 000 dolāru gadā. Tāda nauda, saprotams, nebija pa kabatai, tādēļ horeogrāfe pielika milzīgas pūles, lai saņemtu prestižo Fulbraita stipendiju.

"Ceļš nav viegls, tas aizņem laiku, bija bez maz vai otrs darbs. Vajag labu CV, ļoti labu motivācijas vēstuli, kāpēc tad tieši mani būtu jāatbalsta un kāpēc tieši deju, kas droši vien nav tā visakūtākā joma, ko šobrīd Latvijā vajadzētu sponsorēt. Man liekas, ka lielu lomu nospēlēja tas, ka iepriekšējā gadā mani pieņēma laba augstskola, bet tieši finansējums man pietrūka, tas labi nospēlēja, jo viņi redzēja, ka es esmu konkurētspējīga," stāsta Gunta.

Viņa uz savas ādas izbaudījusi pasniedzēju mācīšanas stila atšķirības Latvijā un ASV. Horeogrāfei būtiska šķiet atziņa, ka mācīt var arī bez kritikas un šo prasmi viņa atvedusi sev līdzi. "Likās pie tā arī pašai psiholoģiski ir jāpierod, nu , piemēram, taisu klasiku, un dzirdu: "Good, Gunta, good!" Man tāds prieciņš, jo nu tā tā kā uzslava. bet tad es dzirdu, ka "good" ir visu laiku, un pasniedzējs saka, bet jūs taču gribat būs lieliski, un tad es sapratu, ka sliktu nesaka, nu ka tā vienkārši nav, bet pa lielam tādā konkurencē tev ir jābūt lieliska, vai izcilam," viņa stāsta.

Amerikā Gunta piedalījās deju konkursos, uzstājās  dažādos koncertos, un ar kursa biedriem veidoja performances. Ar saviem dejotājiem Gunta liek lietā aizgūto no Amerikas, – ar  katru izrunāt kļūdas, jo citādāk virzība apstājas: "Noteikti tā atgriezeniskā saite, ka tev paskaidro. Ka pēc katra darbiņa ir saruna ar pasniedzēju viens pret viens vai analīze, ka mēs saprotam, kāpēc ir tā. jo tas, ka iedod vienkārši atzīmi – nu tu esi 7 vai 9, bet kāpēc, un ko tu vari mainīt vai darīt citādāk, man šķiet, ka tas dažreiz paliek neizrunāts vai neuzzināts."

Pirms studijām Gunta uztraucās, vai varēs turēt līdzi amerikāņiem un viņu prasmēm, taču patīkama bijusi atklāsme, ka latvieši var lepoties un uz citu fona izcelties tieši ar radošumu, spēju ģenerēt idejas. "Viņi ir ļoti tehniski dejotāji, uzaug dejojot visu, katru dienu balets, tas bez variantiem, modernā, laikmetīgā deja, steps, hiphops, džeziņš, viss tajā ķermenī ir, ka varbūt īsti par to ideju, par tām odziņām nedomā. Latviešiem ir raksturīgs radošums un izdoma, vai nu tas mums ir vēsturiski kā nācijai, man tiešām liekas, ka mēs no nekā varam kaut ko uzburt," saka horeogrāfe.

Šobrīd Gunta pasniedz gan privātstundas, gan mācu deju grupas. Pati nesen bija redzama uz skatuves –  šovā "X-faktors", kā arī dejo "Dailes" teātra izrādē "Karmena". No Amerikas Gunta atgriezusies ideju pilna, un atziņu par cilvēciskajām vērtībām.

"Tādi dejas dievi, par kuriem tu lasi internetā, un sanāk viņus dzīvē satikt, un redzot to viņu vienkāršību, un to interesi par tevi – "O, un ko tad Latvija, un ko tu tur dari" – redzot to toleranci, to cilvēcību, to gribas sev paturēt, pret saviem kolēģiem, pret saviem darbiem, ka mēs visi esam vienkārši cilvēki un gribam dzīvot dzīvi priecīgi un laimīgi," saka Gunta.