Ainažu slimnīcā atklātie pārkāpumi izgaismo problēmu: izrādās, ka astoņu psihiatru vietā strādājis tikai viens

"TV3 Ziņu" uzrunātie bērnu psihiatrijas speciālisti skaidro, ka tā sauktā "fiksācija" būtu jāpiemēro izņēmuma gadījumos un tikai kā galējais līdzeklis. Ainažos šī prakse, visticamāk, bija pārlieku izplatīta, un iemesli meklējami arī sistēmiskās problēmās.

Ainažos savulaik tika izveidota slimnīca, taču neviens nepadomāja, ka šajā Latvijas nostūrī šādu specifisku klīniku nebūs iespējams nodrošināt ar pietiekamu daudzumu kvalificētu ārstu, kas ļautu pacientus aprūpēt ar mūsdienīgām metodēm.

Saceltā ažiotāža ap bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu Ainažos izgaismo vairākus būtiskus caurumus veselības aprūpes sistēmā. Piemēram, to, ka Latvijā katastrofāli trūkst sertificētu bērnu psihiatru.

Kā vienu no galvenajiem iemesliem Ainažu slimnīcas vadītājas Ilonas Balodes atstādināšanai Veselības ministrija min to, ka slimnīcā nav ticis nodrošināts pietiekams ārstu skaits. Proti, Ainažos, kur vienlaikus uzturas līdz pat 80 bērniem, strādājis tikai viens bērnu psihiatrs, turklāt – tikai divas reizes nedēļā.

Kā norāda Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs, bērnu psihiatru skaitam tur jābūt daudz lielākam: "Faktiski tas nozīmē, ka tur jābūt nodrošinātam ārstam 24 stundas diennaktī, un pēc ministrijas konceptuālā ziņojuma un arī iepriekš tādas prasības ir bijušas, ka stacionāra nodaļām bērnu psihiatra noslodze ir desmit pacienti, respektīvi, uz vienu pilnas slodzes bērnu psihiatru var būt desmit pacientu, kas, iespējams, ir par daudz, jo principā no prakses viedokļa tas pacientu skaits, ko var kvalitatīvi apkalpot, es teiktu, ka ir astoņi pacienti uz vienu ārstu."

Veselības ministrijā gan taisnojas, ka šādai prasībai esot tikai ieteikuma raksturs. "Mēs nevaram nodrošināt uz desmit bērniem psihiatru. Valsts nenoteica, ka obligāti jābūt, jo jāvērtē racionāli, vai tā ir tikai prasība, vai tam psihiatram tur tiešām ir, ko darīt, un vai viņš ir vajadzīgs. Tie pēc būtības ir vairāk tādi kā ieteikumi, kā ārstniecības iestādei plānot savu darbu," skaidro ministrijas Valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Tikmēr Bezborodovs norāda, ka "Ainaži" – gan ar ārstu trūkumu, gan atklātajiem pārkāpumiem – ilustrē izveidotās sistēmas izgāšanos. Proti, izveidota iestāde, kurā būtu jāstrādā psihiatriem, taču pašu psihiatru tur nav: "Lielā mērā tas atspoguļo sistēmisku problēmu, jo bērnu psihiatru, sertificētu kopumā ir nedaudz mazāk par 50. Daļa no viņiem ir tiesu eksperti, kas nestrādā kā bērnu psihiatri. Tad tikai pāri 30 ārstiem strādā mazu slodzi kā bērnu psihiatri, valsts darbā strādā tikai padsmit. 11 no viņiem strādā Bērnu slimnīcā."

Pēc Bezbodorova domām, speciālistu nenodrošināšanā nevar vainot vienīgi Ainažu slimnīcas vadītāju, par to atbildība jāuzņemas arī Veselības ministrijai. "Ministrija nemeklē ārstniecības iestādēm speciālistus, tas ir nesamērīgi, ka ministrija katrai ārstniecības iestādei meklētu speciālistus. Tas pamatā ir iestādes vadītāja uzdevums," norāda Mūrmane-Umbraško.

Runājot par veselības inspekcijas un tiesībsarga atklāto, ka bērni Ainažos tikuši ilgi piesieti pie gultas, psihiatrs norāda, ka likums ļauj to darīt tad, ja pacients apdraud savu vai apkārtējo veselību. Taču, ja iestādei ir pietiekams personāls, tad bieži no šāda veida ierobežošanas var iztikt. Piemēram, pērn Bērnu slimnīcas psihiatrijas nodaļā bijis tikai viens gadījums, kad pacients fiksēts. Uz 20 gultas vietām te strādā četri psihiatri.

"Regulāra, ilgstoša fiksācija nebūtu pieļaujama, tāpēc to reglamentē, tāpēc ir jāraksta fiksācijas protokols, tāpēc to paraksta ārsts, jo tā ir tikai ārsta kompetence izvērtēt, vai tā ir situācija, ka tiešām prasa šāda veida ierobežošanu, bet tās māsiņas saka, ka tā ārsta tur nav un bērns sola lēkt ārā pa logu, ko tad viņai darīt, ārsts tur nav klāt? Jāsaprot, ka tādas situācijas nevar būt, nevar būt, ka ārsta nav," teic Bezborodovs.

Veselības ministrijā pieļauj, ka Ainažu psihoneiroloģiskajai slimnīcai jāmaina statuss, no stacionāra uz zemākas pakāpes iestādi, kurai arī būtu mazākas personāla prasības.