Ceturtdien, 8. februārī, Saeima sāka darbu pie sen solītās pārejas uz mācībām vidusskolās valsts valodā. Saskaņā ar iecerēto – reforma pakāpeniski sāksies nākamgad.
Strīdi arī parlamentā bija asi, tomēr pārliecinošs deputātu vairākums atbalstīja reformu. Savukārt pie Saeimas ēkas pulcējās gados vecāku krievu skolu aizstāvju pulciņš, mēģinot pārliecināt deputātus, ka skolēni mācīties latviski negrib.
Saeimas deputātus ceļā uz darbu ceturtdienas rītā sagaidīja protestējošu krievu skolu aizstāvju pulciņš. Viņi skandēja saukļus un izsvilpa politiķus. Tiesa gan jāpiebilst, ka lielākajai daļai protestētāju sēdēšana skolas solā ir jau visai tālā pagātnē.
Lielākoties pensijas vecuma protestētāji klusēdami turēja plakātus un uzklausīja savus līderus, kuri ar skaļruņa palīdzību kaunināja Saeimu, biedēja ar krievu kultūras izzušanu un bilingvāli citēja Raini.
Protestētāji satraucās, ka bērni zaudēs savu kultūru, bet skolotāji – mācītprasmi.
Natālija
Protestētāja
Nu tā ir mūsu valoda, mūsu kultūra un mēs gribam, lai mūsu bērni zina savu kultūru mācās savā valodā, mums tas ir ļoti svarīgi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Grigorijs
Protestētājs
Skolas nav gatavas apmācīt latviešu valodā, nav skolotāju kas varētu mācīt. Krievs, mācoties šajā skolā, neapgūs savu dzimto valodu un tāpēc tā ir tāda ņirgāšanās un ķēmošanās.
Kaismīgas debates turpinājās arī pēc tam Saeimā.
"Vecākiem, kuri ir vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, ir pamatotas tiesības prasīt, lai no viņu samaksātajiem nodokļiem valsts nodrošinātu mācīšanos valodā, kurā viņi audzina savus bērnus. Tikmēr topošā reforma, kuru pamatos bruģē skatītais likumprojekts šo pieprasījumu ignorē. Es aicinu balsot pret," norāda Saeimas deputāts Igors Pimenovs (Saskaņa).
Savukārt Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA) uzsver: "Jaunieši, tie uz kuriem šis likums attieksies, nav protestu organizētāji. Daudzi no viņiem plāno stāties Latvijas augstskolās, kur mācības jau tagad ir latviski. Un pāreja jau vidusskolā uz latviešu valodu atvieglos viņu tālāko izglītību. Tādēļ reti kurš no viņiem iebilst. Daudz skaļāk protestē Krievijas ārlietu ministrija un dažādi tās sadarbības partneri Latvijā.
Par reformas akceptu tomēr nobalsoja pārliecinošs deputātu vairākums. Pret bija tikai "Saskaņa", bet par – visa koalīcija, kā arī lielākā daļa reģionu apvienības un pie frakcijām nepiederošo opozīcijas deputātu.
