Astrofiziskā noskaņā un ar krāšņiem tērpiem aizvadīts Mākslas akadēmijas 80. karnevāls

Leģendām apvītajam Mākslas akadēmijas karnevālam jau 80. gadskārta. Šoreiz tematika ir "baltais caurums".

Mītiskas būtnes, kosmosa ceļotāji, maģiskas radības – visdažādākie tēli piektdienas vakaru bija nolēmuši pavadīt Mākslas akadēmijas karnevālā. Tas šoreiz ir astrofiziskā noskaņā, iedvesmojoties no hipotēzes, ka pastāv ne tikai melnie caurumi, kas visu matēriju un apkārt pastāvošās lietas iesūc sevī, bet arī "baltie caurumi", no kuriem viss tiek izlaists ārā.

Ne tikai tērpi, bet arī dekorācijas veidotas atbilstoši šai tematikai, atspoguļota teorija par paralēlajiem visumiem, kā arī ceļošanu laikā un telpā. Katra dekorācija prezentēta kā mākslas darbs – tās veidotas no otrreiz pārstrādājamiem materiāliem, aicinot apmeklētājus domāt par vielu nezūdamību un faktu, ka daļa miskastē izmesto lietu dabā nesadalās.

Gatavošanās karnevālam norit rūpīgi un vairākus mēnešus – kā nekā, jārada jau 80. leģenda. Karnevāls, tāpat kā akadēmija, reiz sākās ar vēlmi izpausties un uzburt citu pasauli.

"Karnevāls ir cita pasaule, kurā mēs viens otru it kā pazīstam, nepazīstam. Ikdienā varam būt ar masku, bet karnevālā uzliekam citu masku," saka Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš.

Akadēmijas trijos stāvos gandrīz katrā telpā norisinājās dažādas performances un skanēja katrai gaumei piemērota mūzika – muzicēja gan džeza, gan hiphopa, gan metāla, gan eksperimentālie mūziķi. Šī maskarāde nebija tikai Mākslas akadēmijas studentu veikums – palīdzīgu roku organizēšanā sniedza arī Mūzikas akadēmijas un Kultūras akadēmijas studenti.

Zināms, ka pirmais karnevāls notika 1929. gadā un tā temats bija "Suņpurna pilī". Tajā laikā akadēmijas karnevāli bija sevišķi prestiži – pat presē bija atrodami ieteikumi, kā oriģinālāk ietērpties. Karnevāli laika gaitā notikuši regulāri – pat drūmajos un nabadzīgajos pēckara gados.