Aizvien biežāk tiek būvēti "bezpersoniski šķūņi", kas bojā Latvijas pilsētu arhitektūru
Zaļa pļava ar izbūvētiem celiņiem pastaigām, neskarta daba, kuru papildina skats uz krāšņo Jelgavas pili. Vai tiešām Jelgavas pilsētas amatpersonas pieļaus, ka šajā vietā būvēs lielveikalu?
Jelgavas pils, kas zināma arī kā slavenā Krievijas galma arhitekta Rastrelli pils un ir viena no nedaudzajām bijušās Kurzemes–Zemgales hercogistes galvaspilsētas ēkām, kura saglabājusies Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā nopostītajā pilsētā un kur šobrīd atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ja līdz šim ikviens garāmgājējs vai braucējs netraucēti var aplūkot majestātisko ēku, ar kuras krāšņumu var sacensties vien Bauskas pusē esošā Rundāles vai Pēterburgā uzceltā Ziemas pilis, tad nu virtuālajā vidē parādās ne tās patīkamākās ziņas, ka skatu uz pili aizsegs milzu tirgotava.
Arhitekte Zaiga Gaile norāda, ka Jelgavas pils ir Latvijas lepnums un valsts kultūras mantojums.
Jelgavas domes pārstāve gan stāsta, ka baumas par lielveikala būvniecību esot nepatiesas.
Jelgava nav vienīgā Latvijas pilsēta, kur it kā modernas celtnes bojā arhitektūru. Piemēram, Krasta iela Rīgā, kur lielveikalu ēkas ir kuplā skaitā.
"Tur jau vairs nekas nevar būt sliktāk, un nekas arī labāk nevar būt. Viena kaste vairāk vai mazāk. Protams, ka tā ir Daugavas krasta līnija un tā ir Rīgas panorāma," stāsta arhitekte.
Vairāk skaties pievienotajā video!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
