Daudzi šoferi aizmugurējos miglas lukturus lieto nevietā. "Zebra" skaidro, kad nepieciešams tos iedegt

Kāds varētu iebilst, ka pēc iespējas vairāk gaismu automašīnai jau nenāk par ļaunu, taču der atcerēties, ka, piemēram, tālās gaismas var apžilbināt pretimbraucēju, un tāpēc tās tiek izslēgtas, ja kāds brauc pretī. Tieši tāpat ir ar aizmugurējiem miglas lukturiem – tās ir pašas spožākās lampiņas auto aizmugurē un arī šīs gaismas var apžilbināt.

Tam ir arī zinātnisks pamatojums. Kā skaidro RSU Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras asociētais profesors Leons Blumfelds, apgaismojums mums apkārt var mainīties desmitiem un pat simtiem tūkstošus reižu – no visspilgtāk apgaismotā laukuma pludmalē līdz pilnīgai krēslai vai tumsai kādā dzīvoklī.

"Acij ir jāpielāgojas, lai vienlīdz labi tiktu galā ar šo izteikto apgaismojuma maiņu. Izrādās, ka galvenais mehānisms, kas to dara, ir gaismas jutīgais pigments, un acs reaģē pavisam vienkārši – ja apkārt ir spilgts apgaismojums, acs noārda šo gaismas jutīgo pigmentu, kļūst nejutīgāka un labi redz spilgtā apgaismojumā. Tiklīdz mēs nonākam tumsā, mums ar šo nelielo pigmenta daudzumu ir par maz, un acs cītīgi uzsintezē lielāku pigmenta porciju, un tad mēs sākam diezgan labi redzēt arī tumsā. Problēma ir tā, ka šo pigmentu nevar uzsintezēt zibenīgi, un, ja mēs esam bijuši spilgtā apgaismojumā, tad, pēkšņi iestājoties krēslai vai tumsai, uz kādu laiku mēs kļūstam akli vai pusakli," skaidro RSU profesors.

Braucot ar auto krēslā vai tumsā un priekšā redzot ļoti spilgtu gaismas pleķi, tas noārda pigmenta daudzumu, acs kļūst nejūtīgāka un sliktāk redz visu apkārt, pārējās vājākās ugunis un visus priekšmetus uz slikti apgaismotā ceļa vai ceļa malā.

Arī ceļu satiksmes noteikumos teikts, ka aizmugurējos miglas lukturus drīkst ieslēgt tikai tad, ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg. Sods par neieslēgtām gaismām ir 40 eiro, bet par nevietā ieslēgtām gaismām – tikai līdz 15 eiro.