Kur palikuši Eiropas fondu miljoni, kas paredzēti, lai bērnunamu bērni augtu pēc iespējas ģimeniskākā vidē?

Latvijai pieejami 90 miljoni Eiropas finansējuma, lai bērnunamu audzēkņiem nodrošinātu pēc iespējas ģimeniskāku vidi. Vairākas darba grupas arī ilgstoši pētīja faktiski – katra individuālā bērna vajadzības. Taču nu jau pagājis gads, kopš speciālistu ieteikumi sniegti, bet nekas no tā nav realizēts.

Psihoterapeite Andrija Likova bija viena no darba grupas speciālistēm, kas Labklājības ministrijas deinstitucionalizācijas projektā strādāja Jelgavas bērnunamā, pusgada garumā izvērtējot katra bērna vajadzības. Mērķis bija izveidot īstermiņa atbalsta plānu katram bērnam jeb to, kas viņam būtu īstenojams pusgada laikā.

"Piemēram, stomatologa apmeklējums, brillītes, fizioterapeits, bērniem varbūt korsetes būtu nepieciešamas stājas uzlabošanai, arī psiholoģiskā diagnostika, kas bērniem nebija veikta, kas uzrāda reālo stāvokli, tai skaitā steidzamā psihoterapija, kur bērnam jātiek galā ar sērām un zaudējumu, un tas viss bija jāuzsāk pusgada laikā," norāda Likova.

Darba grupas radītais atbalsta plāns bērnunama bērniem tika iesniegts gan Jelgavas pašvaldībā, gan projekta īstenotājiem – Labklājības ministrijā. Speciālisti, kas pusgadu veidoja individuālos atbalsta plānus bērniem, gaidīja, kad tos varēs sākt realizēt, taču nauda tam tā arī nesekoja. Nu pagājis jau gads.

"Patiesībā izskatās, ka tas viss bija statistikai. Man personiski tā būs liela vilšanās, ja tas tā arī paliks, jo tad var izrādīties, ka kārtējo reizi apstiprinās, ka uz bērnu interesēm patiesībā neviens nestrādā," teic psihoterapeite.

Savukārt Labklājības ministrijā norāda, ka šī konkrētā daba grupa, kas izvērtēja katra bērna individuālās vajadzības Jelgavas bērnunamā, iespējams, bija vienkārši pārpratusi tai dotos uzdevumus.

"Jelgavas eksperti šādā gadījumā nebija pareizi sapratuši to projekta ietvaru, jo, piemēram, briļļu iegādi nekompensē Eiropas fondu projekts, ja mēs runājam par tām konkrētajām lietām, es teikšu tā, ka visiem tiem bērniem, kas dzīvo Jelgavas bērnunamā, ir izstrādāti tie atbalsta plāni, projekts paredz sociālo rehabilitācijas plāna palielināšanu bērniem, kas pāriet no bērnu nama uz ģimenisku vidi," saka Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs.

Tātad, pēc ministrijas teiktā, Eiropas fondu miljonus pašvaldības iegūs vien tad, kad tās būs izveidojušas plānu, kā no bērnu namu aprūpes formas atteikties un pāriet uz bērniem piemērotāku aprūpes vidi, piemēram, grupu mājām, kurās būtu ne vairāk kā 24 bērni. Līdz ar to bērnunamos mītošie bērni nekādu atbalstu no deinstitucionalizācijas plāna nesaņems, un ekspertu izpētītais paliks uz papīra.

"Viņiem jāpārveido bērnunams par ģimenisku videi pietuvinātu vidi, ja viņi paliks tajā pašā bērnunamā, bez uzlabojumiem viņi nesaņems no fondiem šo naudu," norāda Labklājības ministrijas pārstāvis.

Tikmēr psihoterapeite Likova bažījas, ka tie 90 miljoni, ko Eiropa piešķīrusi, lai būtiski uzlabotu bērnu dzīves apstākļus un vajadzības, realitātē tiks ieguldīti jaunu institūciju celtniecībā, nevis pēc būtības, bērnu vajadzībām: "Tās ir īstas šausmas, patiesībā, jo tad sanāk, ka mēs pārejam no lielajiem bērnunamiem un mazajiem bērnu namiņiem, tas ir absurds, tā nav nekāda deinstitucionalizācija, protams, ka vides apstākļi ir nedaudz labāki, bet mūsu mērķis visiem kopā tomēr ir, ka bērni nonāk ģimeniskā vidē, ģimenē."

Ministrijā norāda, ka Eiropas naudu sāks dalīt jūnijā tām pašvaldībām, kas būs izstrādājušas plānus, kā pāriet no bērnunamiem uz modernākām aprūpes formām.