Nepālas armija pārtrauc glābšanas operāciju plūdos pazudušo meklēšanai, ziņo ĀM
Nepālas armija pārtraukusi glābšanas un meklēšanas operācijas pēc augusta beigās notikušajiem postošajiem plūdiem, kuros pazuda desmitiem Eiropas Savienības pilsoņu, tostarp 33 Latvijas valstspiederīgie. Latvijas Ārlietu ministrijā atzīst, ka šāda ziņa bija sagaidāma, tomēr tā iezīmē brīdi, kad Nepālas varasiestādes vairs necer atrast izdzīvojušos.
TV3 raidījumā "900 sekundes" Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta pārstāvis Jurģis Barkāns atklāja, ka ziņa par meklēšanas darbu pārtraukšanu saņemta pavisam nesen. "Aptuveni pirms stundas man uzrakstīja goda konsuls Katmandu. Nepālas armija ir paziņojusi, ka pārtrauc savas glābšanas operācijas," sacīja Barkāns.
Pēc viņa teiktā, šāds lēmums bijis sagaidāms. Parasti pēc liela mēroga dabas katastrofām glābšanas darbi tiek pārtraukti divu līdz trīs nedēļu laikā, taču šoreiz tie turpinājušies ilgāk. Praktiski tas nozīmē, ka Nepālas iestādes vairs neuzskata par iespējamu atrast izdzīvojušos.
Lai gan glābšanas operācija ir noslēgusies, jautājumu par tālākajiem soļiem joprojām ir daudz. Nepālas iestādēm vēl būs jālemj par vairākiem juridiskiem un administratīviem jautājumiem, tostarp saistībā ar bezvēsts pazudušo personu statusu.
Barkāns norādīja, ka pašreizējā Nepālas kārtība paredz iespēju izsniegt miršanas apliecību tikai pēc 12 gadu prombūtnes, taču vietējās iestādes jau strādājot pie risinājumiem, lai šo procesu paātrinātu.
Vienlaikus Latvijas puse turpinās saziņu ar Nepālas amatpersonām. "Mēs noteikti turpināsim komunicēt ar Nepālas iestādēm, kādi ir viņu tālākie plāni," sacīja Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Viņš uzsvēra, ka pēc glābšanas darbu noslēguma sāksies teritorijas sakopšanas un infrastruktūras atjaunošanas posms. Plūdu skartā ieleja ir nozīmīga ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī reģionālajai tirdzniecībai, tādēļ atjaunošanas darbi būs viena no Nepālas prioritātēm.
Komentējot līdzšinējo sadarbību ar Nepālas iestādēm, Barkāns to raksturoja kā ļoti intensīvu. Pēc viņa teiktā, būtiska loma bijusi tiešiem kontaktiem uz vietas. "Tā sajūta bija tāda, ka tas, kurš pēdējais ir bijis klātienē pajautāt, tas arī visātrāk saņem atbildi," viņš stāstīja.
Latvijas amatpersonas un goda konsuls Katmandu regulāri tikušies ar vietējām institūcijām, lai iegūtu informāciju par pazudušo meklēšanu un iespējamiem izmeklēšanas virzieniem. Starp apspriestajiem jautājumiem bijusi arī iespēja iegūt videonovērošanas ierakstus no robežkontroles punktiem, tomēr izrādījies, ka attiecīgais datu centrs katastrofā ticis iznīcināts.
Šobrīd Latvijas institūcijas turpina sekot situācijai un gaida Nepālas lēmumus par turpmāko rīcību. Taču galvenā ziņa ir skaidra – aktīvā glābšanas un meklēšanas fāze ir beigusies, un cerības atrast izdzīvojušos vairs netiek uzturētas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
