Milzīgas izmaksas, globālā sasilšana un citas būtiskas problēmas, kas ietekmē ziemas olimpisko spēļu nākotni

Ārprātīgi dārgas izmaksas

Phjončhanas olimpiāde kopumā izmaksāja 12,4 miljardus dolāru jeb 10,68 miljardus eiro, kas ir pusotru reizi vairāk nekā sākumā bija plānots. Olimpiskais stadions tika uzbūvēts vienīgi, lai tajā aizvadītu olimpisko un paraolimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremoniju. Celtni, kas izmaksāja 110 miljonus jeb 89,249 miljonus eiro un spēj uzņemt 35 tūkstošu skatītāju, pēc paraolimpisko spēļu noslēguma vienkārši nojauks. Par galveno šīs olimpiādes simbolu, līdzās ekoloģismam, bija jākļūst ekonomismam, taču tik milzīgas summas neatbilst šādiem simboliem.

Olimpiskais mantojums var kļūt par atspēriena punktu tūrisma vai kāda konkrēta sporta veida attīstībā un ieviest jaunās vēsmas pilsētās rajonā. Taču var notikt arī pretējais, un tādā gadījumā medijos ik pa laikam parādīsies pamesto olimpisko objektu attēli, līdzīgi kā tas pašlaik notiek ar Riodežaneiro olimpiskajām celtnēm.

Olimpiādes pārraidīšanas ierobežojumi

Viens no galvenajiem olimpiādes uzdevumiem ir sporta popularizēšana un tā daudzveidības demonstrēšana. Lai to panāktu, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) rīko olimpiādes dažādās pasaulēs daļās, aicina uz spēlēm arī tos sportistus, kuri nevar cīnīties par augstām vietām, kā arī veiksmīgi pārdod sacensību translēšanas tiesības visā pasaulē.

Tajā pašā laikā SOK īsteno ļoti stingru olimpisko sacensību izplatīšanas politiku.
Tā vietā, lai pašu spēkiem izgriezt un publicēt labākos spēļu momentus līdzīgi kā to dara NHL, NBA un citas Amerikas sporta līgas, SOK turpina aizliegt izmantot olimpiādes video interneta vietnēs. Izņēmums ir televīzijas, kurām pieder raidīšanas tiesības.

Rezultātā pelņas gūšana no TV translācijām nonāk pretrunā ar sporta popularizēšanu, jo nekas nespēj tik ļoti piesaistīt jaunos skatītājus, kā sacensību labāko momentu video.

Ierobežots pilsētu un valstu skaits, kuras var uzņemt Ziemas olimpiskās spēles

Jau iepriekš valstu skaits, kuras varētu uzņemt ziemas olimpiskās spēles, bija ierobežots, bet tagad globālās sasilšanas dēļ to kļūst vēl mazāk. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā milzīgas problēmas ar sniegu būs Soču, Grenobles, Sarajevas, Vankūveras un Oslo kūrortos. Protams, dabīgo sniegu var aizstāt ar mākslīgo, taču pagaidām tas ir ļoti dārgi un kaitīgi ekoloģijai.

Vairāki sporta veidi ir saskārušies ar grūtībām

Temperatūras paaugstināšanās ietekmē arī masveida sporta attīstību. Piemēram, holandiešiem kļūst arvien grūtāk slidot pa ūdens kanāliem, jo tie reti aizsalst. Aptaujas rezultāti liecina, ka vienai trešdaļai holandiešu mājās ir ātrslidošanas inventārs, bet kaut reizi ziemas laikā to izmantojuši vien 17%.

Attīstītākajās valstīs kalnu slēpošanas popularitāte, šķiet, ir sasniegusi augstāko punktu. ASV, Francijas, Kanādas, Francijas, Šveices, Itālijas un Japānas kalnu slēpošanas kūrortos apmeklētāju skaits ir samazinājies. Viena no galvenajām problēmām ir iedzīvotāju novecošana.

Būtiskas problēmas ir arī citos sporta veidos. Biatlonu ir pārņēmuši dopinga skandāli, hokejā (galvenokārt NHL) vairs nepieaug televīzijas translāciju reitingi, dažos sporta veidos desmitiem gadu dominē vienas un tas pašas komandas. Piemēram, kērlingu spēlē vairāki desmiti valstu, taču gandrīz vienmēr uzvar zviedri vai kanādieši, dažreiz arī norvēģi.

2022. gadā četrgades lielāko ziemas notikumu uzņems Ķīnas lielpilsēta Pekina. Savukārt 2026. gadā sacensības renes sporta veidos, iespējams, varēs vērot tepat Siguldā.