Pieteiktās, bet nenotikušās Krievijas raķešu šaušanas mācības: Latvija aicina iesaistīties NATO un EDSO
Krievija ar pieteiktajām, bet reāli nenotikušajām raķešu šaušanas pārbaudēm Latvijas ekskluzīvi ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, visticamāk, pārbaudījusi Latvijas reaģēšanas spējas. Tikmēr ārpolitikas eksperti pieļauj, ka Krievijas manevri Latvijas gaisa telpā saistīti ar Krievijas diplomāta izraidīšanu un sankciju noteikšanu Krievijas aviokompānijas "Aeroflot" pārstāvim Latvijā.
Krievijas pieteiktie, bet nenotikušie manevri vien 62 kilometrus no Liepājas sauszemes robežas piesaistījuši ne tikai Latvijas aizsardzības un aviācijas institūciju, bet arī NATO uzmanību.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis šodien LNT Ziņām atzina, ka Latvijai tā arī netapa zināma visa prasītā informācija par šīm pārbaudēm, piemēram, kādas raķetes bija paredzēts izmēģināt. Tāpēc Latvija aicinājusi šo jautājumu pārrunāt NATO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā.
Pirms mācībām Krievijas militāro atašeju lūdzām sniegt plašāku informāciju, mums tika sniegta ne tādā apjomā, kā mēs vēlējāmies. Arī pirms iepriekšējām mācībām Zapad, kad NATO puse aicināja Krievijas Federācijas pusi sniegt vairāk, un arī tāpēc šobrīd ārlietu ministrs ir uzrunājis gan EDSO, gan NATO pārstāvniecībā, lai ar sabiedrotajiem par šādu mācību scenārijiem turpmāk.
Ministrs arī norādīja, ka nav šaubu, ka Krievija šādā veidā demonstrējusi savas militārās spējas, tomēr nevar izslēgt, ka raķešu izmēģinājumi nav notikuši citu iemeslu dēļ.
Tas, ka tā ir spēku demonstrācija, par to nevienam nav šaubu, kāds bija vēl šis mērķis, un, iespējams arī, cik es zinu laikapstākļi nebija pietiekami labvēlīgi, lai tas notiktu, bet tas jājautā Krievijas Federācijas pusei, bet, iespējams, šis ir saistīts ar šo te vārdu izmēģinājumu, jo, iespējams, kaut kas arī nenostrādāja, iespējams, arī kaut kādas tehniskas lietas.
To, ka Krievija, rīkojot mācības tik tuvu Latvijas krasta līnijai, centusies demonstrēt savu spēku, piekrīt arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Mēs to varam skatīties kā uz smagā metāla diplomātiju, principā ir jāparāda ļoti daudz metālu, jāparāda ir ieroču spējas un klātbūtne varbūt pat neparādot ieroču spējas, bet, lai mēs to smaku, to garšu te tuvumā sajūtam.
Sprūds velk paralēles ar diplomātu skandālu. Manevru pieteikšana Latvijas gaisa telpā, viņaprāt, ir stratēģiska Krievijas atbilde uz Latvijas soli melnajā sarakstā iekļaut Krievijas aviokompānijas "Aeroflot" pārstāvi Latvijā.
Var vilkt paralēles arī tamī, ka tikai viens no diviem izraidītajiem ir diplomāts, bet otrs Aeroflot pārstāvis šeit vadītājs – nu tad teiksim tā – mazliet patraucēsim arī jūsu gaisa satiksmi citiem līdzekļiem. Jūs mums izraidāt cilvēku, mēs palūdzam, lai jūsu lidmašīnas pavirzās savādāk un ir nemiers aviācijas biznesā.
Jāpiebilst, ka sākotnēji Krievija mācības gribēja rīkot gaisa telpā, ko ikdienā šķērso vairāki simti civilo lidojumu un tas raisītu milzu zaudējumus aviokompānijām. Tomēr pēc Latvijas lūguma, Krievija piekritusi manevrus rīkot mazāk noslogotā teritorijā. Latvijas Civilās aviācijas aģentūras direktors saka, ka Krievijas klātbūtne Latvijas gaisa telpā, nav radījusi zaudējumus civilajā aviācijā.
Šai vietā diennaktī lido apmēram 47 lidmašīnas un tā kā šīs te mācības nebija diennakti, tāpēc šis te skaits bija vēl mazāks kurš potenciāli varētu tikt ietekmēts. Praktiski lidojumi netika ietekmēti, divi reisi paprasīja, lai viņus novirza drusku tālāk no šīs te publicētās zonas, bet pārējie lidoja pa publicētajām trasēm un nekādus apgrūtinājumus neizjuta.
Ministru prezidents Māris Kučinskis iepriekš pauda uzskatu, ka šāda Krievijas Jūras spēku raķešu pārbaude virs Latvijas ekskluzīvās zonas Baltijas jūrā varētu kalpot kā pamats, lai NATO valstis diskutētu par militāro mācību ierobežojumiem pie citu valstu robežām. Ārlietu ministrija šīs nedēļas laikā sola iepazīstināt ar Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas, kā ari NATO nostāju šajā jautājumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
