Saeimā izskata ieceri aizliegt darba devējiem nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas
Vai tiešām lielveikala pārdevējai Latvijā ir jāpārzina krievu valoda – strīdi par to atkal risinās Saeimā. Nacionālās apvienības iecere liegt bez īpaša pamatojuma prasīt no darba ņēmējiem svešvalodu zināšanas sākotnēji saņēma koalīcijas partneru atbalstu, tomēr diez vai tiks pieņemta.
Pret nacionāļu iecerēto profesiju sarakstu, kurās būtu atļauts prasīt svešvalodu zināšanas, ir gan darba devēji, gan arodbiedrības.
Likumprojekta autori Nacionālajā apvienībā neslēpj, ka tas mērķēts galvenokārt pret prasībām zināt krievu valodu, ko darba devēji bieži vien izvirza visdažādākajās jomās. Viņi uzskata, ka nav pamata prasīt krievu valodas prasmes no cilvēkiem, ja viņu darbā nav saskarsmes ar ārzemniekiem.
Tas ir atkarīgs, kurā vietā "Rimi" pārdevēja strādā. Ja viņa strādā Juglā vai kaut kur mikrorajonos, tad viņai ir darīšana ar Latvijas iedzīvotājiem 90% gadījumu. Un es domāju, ka tādā situācijā prasīt krievu valodu, lai apkalpotu vietējos iedzīvotājus, nu tas vienkārši nav pareizi, jo mums Latvijā saskaņā ar Satversmi ir tikai viena valsts valoda.
Darba likums jau liedz bez iemesla pieprasīt svešvalodu zināšanas. Nacionālā apvienība likumu grib padarīt vēl stingrāku, ļaujot šādas prasmes pieprasīt tikai īpašā sarakstā iekļautām profesijām, kurās strādājošo tiešajos darba pienākumos ietilpst svešvalodu lietošana. Profesiju sarakstu pēc likuma pieņemšanas būtu jāizstrādā valdībai. Jāpiebilst, ka pārējās koalīcijas partijas, kaut atbalstīja grozījumu izskatīšanu Saeimā, kritizēja tos kā priekšvēlēšanu aktivitāti. Atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja Aija Barča neslēpj, ka ceļš līdz kļūšanai par likumu tiem būs sarežģīts – vispirms tikšot gaidīti atzinumi no virknes ministriju un tiesību ekspertu.
Tā kā gaidīsim atzinumus, un pēc tam komisija skatīs atkārtoti gan likumprojektu, gan visus atzinumus. Tikai pēc tam būs virzīšana uz Saeimas sēdi pirmajam lasījumam. Tāda ir kārtība, tieši tā mēs arī darām.
Viņa arī atzīst, ka bez saskaņojuma no sociālajiem partneriem – uzņēmēju organizācijām un arodbiedrībām – Darba likumu grozīt nevar. Un tās pret izmaiņām noskaņotas ļoti skeptiski.
Cilvēkresursi ir viens no dārgākajiem resursiem, tāpēc, ja tiek prasītas augstākas prasības, kas ir nepamatotas, tad ir jāapzinās, ka viņam arī atalgojums ir jāpalielina. Tāpēc šeit kādas citas likuma normas – viņas ir nevajadzīgas.
Tas, ka darba devējiem ir jādod iespēja izvēlēties darbiniekus, kas apkalpo tādā valodā, kādā visveiksmīgāk var gūt panākumus, tas ir normāli no mūsu viedokļa.
Savukārt Tiesībsarga birojs grozījumus pēc būtības atbalsta – tas vēstulē Saeimai norādījis, ka valsts valoda ir latviešu valoda, tādēļ valstij ir jābalstās uz pieņēmumu, ka visi iedzīvotāji to pārvalda. Un tas attiecas ne vien uz publisko tiesību jomu, bet arī uz privāto tiesību jomu, piemēram, darba attiecībām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
