"Reāls apdraudējums dzīvībām!" Iedzīvotājus un būvekspertu satrauc būvdarbi Rīgas centrā

"Jebkurā mirklī var iebrukt, kas nozīmē, ka ir reāls apdraudējums dzīvībām. Cietīs viens, pieci vai desmit cilvēki? Mēs nezinām! Es pat negribētu prognozēt!" satraukta ir Ligita, dzīvokļu īpašnieku biedrības "Brīvības iela 72" valdes locekle.

Brīvības ielas 72. nama dzīvokļu īpašnieki, iedzīvotāji ceļ trauksmi par nama bēniņos notiekošiem vērienīgiem būvdarbiem, kuriem zaļo gaismu devusi Rīgas pilsētas būvvalde. Māja ir vairāk nekā 100 gadu veca, arhitektūras piemineklis. Bēniņos tiek izbūvēti četri dzīvokļi, darbiem būvatļauju tālajā 2007. gadā saņēma iepriekšējais bēniņu telpu īpašnieks.

Problēmas konstatēja jau sen

Vēl 2005. gadā konstrukcijas bēniņos apsekoja sertificēts būvinženieris Viktors Kopitins. Tolaik atzina, ka izlases veidā apsekotās sijas ir neapmierinošā stāvoklī, koksne satrupējusi. Tāpat eksperts pēc apsekošanas tolaik noteica, ka, tā kā konstrukcijas apsekotas izlases veidā, pirms rekonstrukcijas uzsākšanas veicama visu koka siju atsegšana, jānovērtē to stāvoklis.

Būvdarbi savulaik iesākti, bet uz ilgu laiku pārtraukti. Nesen bēniņu telpas iegādājies cits īpašnieks, bet darbi notiek iepriekš saskaņotā projekta ietvaros. Šogad atkal būvdarbi atsākušies, būvatļauju pagarinājusi Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde).

"Būvdarbi var sākties tikai tad, ja visas sijas tiek atsegtas, pārbaudītas un stiprinātas. Tāpat eksperts noteica, ka, ja nesākas darbi, pēc trīs gadiem jāveic jauna ekspertīze. Bet tā nekad dzīvē te nav bijusi," satraukts ir dzīvokļa īpašnieks Ivars.

Bez Tabu uzklausītie dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka būvatļauja pagarināta, "ķekša pēc", nemaz nepārliecinoties, vai pirms daudziem gadiem eksperta norādes ievērotas. Nama iedzīvotāji ir pārliecināti, ka konstrukcijas nav labā stāvoklī, bažījas, ka jaunais īpašnieks darbus turpina, tās nestiprinot vai nenomainot.

Eksperts: Satraukums ir pamatots

Bēniņos nesen viesojies arī sertificēts jumtu eksperts, Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs Armands Liede, kurš uzskata, ka dzīvokļu īpašnieku satraukums ir pamatots.

"Bēniņu pārseguma konstrukciju, kuras netiek izmantotas, noslogojums tiek rēķināts apmēram 100-150 kilogramu uz kvadrātmetru. Savukārt, izbūvējot dzīvojamās telpas, minimālais aprēķins uz kvadrātmetru ir 300 kilogramu. Līdz ar to mēs redzam, ka šeit, bēniņos, pārseguma konstrukcijas ir divas, trīs reizes vājākas nekā tām jābūt," brīdina eksperts A. Liede.

Tāpat A. Liede uzsver, ka līdz šim veikto darbu maniere kaitē konstrukcijām un neļauj jumtam "elpot", kā rezultātā rodas kondensāts, kas kaitē konstrukcijām.

"Tiek izmantota difūzijas sprauga, bet ir problēma: nedz pie karnīzes, nedz augšā pie brandmūriem pēc projekta nav paredzētas spraugas, kas nozīmē, ka jumta segums netiks ventilēts. Kondensāts, kas veidosies zem jumta seguma, nokļūs konstrukcijās, tādējādi vēl vairāk bojās konstrukcijas. Kas vēl attiecas uz jumta vēdināšanu, ir jāievēro konkrēts punkts, kas nosaka, cik lielai jābūt ventilācijas spraugai pie šādas izbūves. Tas tur nav ievērots. Es to zinu, bet daudzi būvuzraugi to nezina," brīdina A. Liede.

Tāpat A. Liede nesen apsekojis jumta stāvokli, arī tas viņu dara bažīgu, jo caur to iekļūstošais ūdens arī kaitē konstrukcijām.

Armands Liede

Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs

"Ir ļoti daudz bojājumu jumta segumā, pieslēgumi pie sienām ir vaļā. Skursteņi ir katastrofālā stāvoklī. Tas nozīmē, ka nerunājam tikai par kondensāta ūdeni, kas bojā konstrukcijas. Mēs runājam par ārējo mitrumu, kas iekļūst lietus, sniega laikā. Ja netiks novērstas esošās problēmas, turpinās bojāties tas, kas jau sācis bojāties. Tāpat bojāsies tas, ko viņi [būvnieki] nomainīs."

"Bez Tabu" konstatē, ka strādnieki uz jumta strādā bez aizsargķiverēm, šādu skatu fiksējuši iedzīvotāji arī iepriekš. Nama dzīvokļu īpašnieki arī stāsta, ka, lai pārliecinātos, vai netiek pārkāptas ugunsdrošības prasības, piesaistījuši ugunsdzēsējus, kuri gan būvobjektā neesot ielaisti. Tāpat pie aizslēgtām durvīm esot palikuši Valsts darba inspekcijas pārstāvji un pašvaldības policisti, stāsta iedzīvotāji.

Sazvanīts, būvdarbu pasūtītājs Gatis Ruķers sākotnēji nevēlas stāties Bez Tabu kameras priekšā. Dienu pēc tam, kad ar pasūtītāju sazinājās žurnālists, institūciju pārstāvji tika ielaisti būvobjektā.

Pēc ilgām pārrunām G. Ruķers un arhitekts Rolands Vanags piekrīt tikties ar "Bez Tabu". Taujāts, kāpēc ilgstoši objektā netika ielaisti uzraugošo institūciju pārstāvji, G. Ruķers teic, ka iepriekš ticis apmānīts: viens no dzīvokļu īpašniekiem uzdevies par institūciju pārstāvi, tādējādi vēloties iekļūt privātīpašumā, lai pārbaudītu notiekošo, tāpēc neesot bijusi pārliecība, ko pārstāv atnākušās personas. Tāpat G. Ruķers stāsta, ka devis rīkojumu bez viņa klātesības neielaist nepiederošos, ko strādnieki arī ievērojuši.

Būvvaldes un bēniņu saimnieks mierina

Uzreiz pēc "Bez Tabu" iesaistes objektā viesojās arī Būvvaldes pārstāvis, kurš pārkāpumus būvdarbu procesā neesot konstatējis. Kā stāsta Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns, būvdarbi objektā nemaz neesot veikti, patlaban strādnieki attīrot bēniņus no būvgružiem, ko atstājis iepriekšējais īpašnieks.

Arī projekta pasūtītājs G. Ruķers norāda, ka objektā konstatējamais – ieklātais siltināšanas materiāls, kas nosegts ar rīģipša plāksnēm – bēniņos tapis vēl iepriekšējā īpašnieka laikā. Pasūtītājs un arhitekts Rolands Vanags piekrīt, ka līdz šim veiktie darbi, iespējams, veikti nepareizi un kaitējuši konstrukcijām, tomēr saka, par tiem nav atbildīgi.

"Mēs to nenoliedzam, problēmu zonas esam piefiksējuši. Tās tiks izlabotas, veicot izmaiņu projektu. Mēs veiksim jaunu jumta pīrāga izbūvi, tiks paredzēti papildu jumta aeratori, lai notiktu ventilācija un neveidotos kondensāts. Mūsu mērķis nav ar reģipsi apskrūvēt visus sapuvušos kokus un domāt, ka viss būs labi," skaidro arhitekts Rolands Vanags.

Pēc "Bez Tabu" iesaistīšanās būs nopietnāka konstrukciju izpēte

Būvvalde pēc viesošanās bēniņos nupat apturējusi būvdarbus. Tāpat kā eksperts pirms 13 gadiem, likusi būvobjektā atsegt visas konstrukcijas un izstrādāt tehniskās apsekošanas atzinumu, lai konstatētu, kādā stāvoklī ir visi nesošie elementi. Ja, veicot tehnisko apsekošanu, tiks konstatēts, ka nepieciešama nesošo elementu atjaunošana vai nomaiņa, tiks veiktas izmaiņas būvprojektā, informē Būvvaldes pārstāvis E. Butāns.

Pēc "Bez Tabu" iesaistes Būvvaldes pārstāvis pirmoreiz tikai pēc būvatļaujas pagarināšanas viesojies dzīvoklī zem bēniņiem, kur konstatējis, ka konstrukcijas griestos ir ļoti sliktā stāvoklī, līdz ar to Būvvalde likusi veikt tehnisko apsekošanu visam namam.

Foto