Latvijā drīzumā trūks tūkstošiem inženierzinātņu speciālistu
Trešdien Rīgā tika plaši diskutēts par Latvijas izglītības sistēmas nākotni. Secināts, ka augstskolu diplomu nozīme pakāpeniski samazinās. Jau šobrīd atsevišķu nozaru uzņēmēji vispār vairs nepievērš uzmanību formāli iegūtās izglītības apliecinājumiem.
Eksperti arī nebeidz celt trauksmi par to, ka niecīgā jauniešu interese par eksaktajām zinībām rada lielus robus darba tirgū.
Par to, ka tehnoloģiju attīstība diktēs nākotni, vairs šaubu nav. Tomēr jau pavisam tuvā nākotnē, tepat Latvijā, prognozes nav iepriecinošas. 2022. gadā darba tirgū trūks ap 16 000 inženierzinātņu un IT jomas speciālistu.
Automatizācija, mākslīgais intelekts, digitalizācija, tā jau ir šodiena. Tehnoloģijas attīstās strauji, un nākotnē tieši inženierzinātnes būs perspektīvākais karjeras virziens.
Inženieri viennozīmīgi būs tie, kas veidos un vadīs šīs pārmaiņas, balstoties uz tehnoloģisko attīstību, un saprotam, ka visi tehniski risinājumi, kas palīdzēs strādāt ātrāk, ar lielāku produktivitāti būs balstīti uz inženieru sagatavotu produktu vai pakalpojumu piedāvājumu.
Pieprasījums pēc "tehniskiem prātiem" jau šobrīd ir lielāks nekā piedāvājums. Kā norāda Zeps, arvien mazāku lomu spēlē bakalaura un maģistra grādu esamība, darba devējus vairāk interesē potenciālā darbinieka spējas un zināšanas, kurām apliecinājums ne vienmēr ir augstskolas diploms. Tādēļ strauji jāmaina arī izglītības saturs un veids, kā tiek mācītas eksaktās zinātnes.
"IT joma ir labs piemērs tādēļ, ka bieži vien jaunieši tiek iesaistīti šajā jomā, pirms viņi vispār vēl pabeiguši savas studijas. Būtiskā lieta, ka IT joma pati iesaistās viņu izglītošanā, un tas ir viens no nākotnes partnerības konceptiem, kas būs arvien vairāk jāizmanto, – izglītības iestādes un industrija kopīgi strādā pie jauniešu izglītības veicināšanas," akcentē RTU attīstības prorektors.
Tikpat svarīgi, lai notiktu mērķtiecīga skolēnu iesaistīšana eksaktajos priekšmetos jau no bērnības. Pasaules pieredze liecina – lai jauniešus ieinteresētu dabas zinātnes, viņiem jādodas ārpus skolas sienām.
Jauniešiem ir interesanti iesaistīties tehniskajās un inženierzinātnēs, un tam ir jārada vide! Jārada iespēja jauniešiem piedalīties dažādās nodarbībās, kur viņi paši var piedalīties, uztaisīt mazu robotiņu, un pēc tam justies gandarīti par to, kas viņiem atstāj jau pozitīvas emocijas, asociācijas. Mums jārunā sabiedrībā par to, lai ģimenes vairāk laiku pavada kopā, lai viņi mājās mēģina taisīt eksperimentus, ir ļoti labi daudzi pieejami eksperimenti kas ir gan latviešu gan angļu valodā.
Tam, ka skolā eksaktos priekšmetus nemāca aizraujoši, piekrīt RTU inženiervidusskolas skolēns Henriks Bērmanis. Arī viņa interese par dabas zinātnēm sākās krietni senāk. "Tas pilnīgi noteikti bija pirms fizikas skolā, tas bija jau bērnībā, bija eksperimenti, iznāca tādas eksperimentu grāmatas, kurās bija ļoti interesanti un ļoti vienkārši veicami piemēri, kā izklaidēt sevi, un tas mani ieinteresēja, ka es sāku meklēt, kas lācītim vēderā, ārdīt pāris lietas, un tā arī uzzināju, kas ir fizika un kas ir ķīmija."
Izglītības ministrs konferences dalībniekiem norādīja, ka, visticamāk, līdz ar jaunā izglītības standarta ieviešanu fizikas un ķīmijas eksāmenus noteiks kā obligātus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
