Jaunajam īres tirgus likumam jādod impulss īres māju celtniecībai, cer EM

Tostarp tas paredz visus īres līgumus iesniegt Zemesgrāmatā. Tā būtu viena no lietām, kas novērstu un palīdzētu veicīgi risināt īres lietu konfliktus. Likumprojekta mērķis – sakārtojot nozari, arī veicināt īres māju celtniecību Latvijā.

Šobrīd īres tirgu regulē 1993. gada vēl Augstākās padomes pieņemts likums, kas vairs neatbilst mūsdienu sociālajai un ekonomiskajai situācijai. Daudzi izīrētāji baidās slēgt līgumus ar īrniekiem, jo šādā gadījuma tiek apgrūtināta viņu izlikšana. Slēdzot līgumu, tā iespējama tikai ar tiesas lēmumu, kuru var nākties gaidīt divus un pat vairāk gadus.

Attiecības starp īrnieku un izīrētāju lielākoties risina bez īres līgumu starpniecības. Šāda situācija nereti beztiesiskā stāvoklī atstāj godīgus īrniekus. Jaunais likums paredzēs, ka visiem īres līgumiem jābūt reģistrētiem Zemesgrāmatā. Savukārt visus strīdus vairs neskatītu tiesa, bet Zemesgrāmatas tiesnesis.

Ekonomikas ministrija (EM) arī cer, ka jaunais likums dos impulsu īres māju celtniecībai. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā vidēji gadā uzbūvē četras reizes mazāk dzīvokļu – tikai 1000.  Visaktīvāk tas notiek Valmierā – pašvaldība maijā atklās 150 jaunus īres dzīvokļus. Vajagot gan daudz vairāk.

Pret likumu gan noskaņoti denacionalizēto namu īrnieki – divu gadu laikā Zemesgrāmatā būs jāreģistrē padomju gados slēgtie beztermiņa līgumi.

EM gan uzsver, ka tik drastiska vēršanās pret denacionalizētu namu īrniekiem nav paredzēta. Ministrija lūgšot valdībai no ārkārtas līdzekļiem piešķirt 3,5 miljonus eiro, lai padomju gados slēgto līgumu turētājiem varētu izmaksāt vienreizēju atbrīvošanas pabalstu – 14 000 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka vidējā īres cena par kvadrātmetru šādos dzīvokļos esot nieka eiro, kas vairākas reizes atpaliek no tirgus cenas.