Krievijas propagandisti draud Lietuvai – sola karu

Raksta virsraksts vēsta: "Krieviju gaida vēl viena SMO. Tā būs ļoti īsa." Publikācijā tiek apspriesta iespēja, ka Krievija varētu sākt karu ar Lietuvu.

Kā norāda "Zerkalo", publikācija tapusi kā reakcija uz Lietuvas parlamenta lēmumu atcelt aizliegumu valstī izvietot kodolieročus. Tās autors ir Ārpolitikas un aizsardzības politikas padomes loceklis Aleksandrs Nosovičs. Šī padome ir viena no kluba "Valdaj" dibinātājām, un tās sanāksmēs regulāri uzstājas Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Autors raksta, ka eiropieši it kā nonākuši līdz situācijai, kad izvēlas valsti, kas būtu gatava kļūt par "kodolieroču noliktavu". Viņaprāt, Polija nevēlas savā teritorijā izvietot kodolieročus, jo apzinās, ka var kļūt par "nākamo pēc Ukrainas mācību poligonu, kur Krievijas raķešu spēku karavīri trenēsies veikt kaujas lidojumus".

A. Nosovičs salīdzina Lietuvu ar Ukrainu. "Pirms dažiem gadiem, ciniski runājot, Ukraina tika "pārdota" Krievijai (…) Kodolgalviņas dažu stundu attālumā no Minskas un Kaļiņingradas kļūs par vēl vienu komerciālu piedāvājumu," viņš raksta.

Turpinājumā autors norāda, ka militārais konflikts Baltijas valstīs ģeogrāfiskā novietojuma dēļ nevarētu būt tāds pats kā Ukrainā, taču Krievija varētu izvēlēties, kādus līdzekļus izmantot.

"Ja jau mūsu pretinieki pirmie pārceļ diskusiju uz kodoldraudu jomu, Krievija var atļauties pat atteikties no sauszemes spēku ieviešanas. Pietiktu tikai ar raķetēm ar atbilstošu kaujas galviņu," publikācijas noslēgumā apgalvo A. Nosovičs.

"SMO" Krievija dēvē savu 2022. gadā sākto pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Iepriekš Kremļa vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krievijai neesot agresīvu plānu attiecībā uz Eiropas valstīm.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs septembra sākumā paziņoja, ka Lietuvas teritorija "nonāks Krievijas kodolieroču tēmēklī", ja valsts ļaus sabiedrotajiem savā teritorijā izvietot kodolieročus, vēstīja ziņu portāls "European Pravda".

"Ja teritorijā būs pret mums vērsti kodolieroči, tad attiecīgi arī šīs valsts teritorija nonāks mūsu kodolieroču tēmēklī," viņš draudēja.

Lietuvas Seims rudens sesijā plāno lemt par priekšlikumu izslēgt no Konstitūcijas 137. pantu, kas aizliedz Lietuvā izvietot kodolieročus.

137. pants paredz, ka valsts teritorijā nedrīkst atrasties ne masu iznīcināšanas ieroči, ne ārvalstu militārās bāzes. Tas nozīmē absolūtu aizliegumu, kas tiek piemērots neatkarīgi no NATO kolektīvās aizsardzības vajadzībām vai Krievijas radītajiem draudiem.
Tas nozīmē, ka pašlaik Lietuvā kodolieročus nevar izvietot pat gadījumā, ja tas tiktu uzskatīts par nepieciešamu NATO atturēšanas sistēmas sastāvdaļu vai ja tas būtu nepieciešams Lietuvas un tās sabiedroto aizsardzībai.

Tādējādi ar ierosinātajiem grozījumiem tiktu atcelts iepriekš noteiktais konstitucionālais ierobežojums, kas Lietuvai agresijas draudu vai agresijas gadījumā liegtu izmantot visu NATO atturēšanas potenciālu, tostarp kodolieročus.

Diskusijas Lietuvā par šo jautājumu sākās pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis paziņoja par apsvērumiem izvietot kodolieročus vēl vairākās NATO austrumu flanga Eiropas valstīs.

Otrdien pēc pirmā lasījuma par šo iniciatīvu nobalsoja 99 Seima deputāti, pieci atturējās, bet 13 balsoja pret.

Lai grozītu Konstitūciju, par to vēl divas reizes ar vismaz trīs mēnešu intervālu jānobalso vismaz 94 no 141 Seima deputāta.