No Kremļa izskan kodoldraudi Lietuvai

Peskovs komentēja Lietuvas parlamenta plānus šajā ziemā pieņemt konstitucionālus grozījumus, lai atceltu normu, kas aizliedz masu iznīcināšanas ieroču izvietošanu valsts teritorijā.

"Ja pret mums [Lietuvas] teritorijā tiks vērsti kodolieroči, tad arī šīs valsts teritorija kļūs par mūsu kodolieroču mērķi," sacīja Peskovs, norādot, ka šāds lēmums būtu "ļoti nopietns eskalācijas posms".

Lietuvā diskusijas par konstitucionālās normas atcelšanu, kas aizliedz kodolieroču izvietošanu valsts teritorijā, notiek jau ilgāku laiku.

Jūlijā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sasauca sanāksmi ar Seima un valdības vadītājiem, kā arī parlamentāro frakciju līderiem. Pēc tikšanās prezidents paziņoja, ka panākta plaša vienprātība par to, ka attiecīgais Konstitūcijas pants ir novecojis un būtu jāatceļ.

Savukārt maijā Seima priekšsēdētājs Juozas Olekas norādīja, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā būtu jāapsver iespēja grozīt Konstitūciju un atļaut kodolieroču izvietošanu Lietuvā.

Viļņa šajā jautājumā ved arī sarunas ar ASV.

Krievijas informācijas telpā pastiprinās naratīvi par Baltijas valstīm.

Lietuvas Bruņoto spēku dati liecina, ka līdztekus diskusijām par kodolieročiem Krievijas informācijas telpā turpinājuši izplatīties naratīvi par Baltijas valstu iespējamo iesaisti karā Ukrainā.

Viens no tiem saistīts ar Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Krievijai. Pēc 14. augusta dronu uzbrukuma Ustļugas ostai Ļeņingradas apgabalā Krievijas informācijas telpā atkal izskanēja apgalvojumi, ka Ukrainas droni Krievijas mērķus sasniedz, izmantojot Baltijas valstu gaisa telpu vai teritoriju.

Savukārt līdz augusta beigām NATO izlūkošanas lidojumi reģionā Krievijas medijos tika pasniegti kā daļa no gatavošanās agresīvām darbībām. Šajā kontekstā plaši tika izmantots arī 17. augusta Vācijas laikraksta "Bild" raksts par iespējamiem NATO aizsardzības scenārijiem Krievijas agresijas gadījumā pret Baltijas valstīm.

Krievijas informācijas telpā šie scenāriji tika pasniegti citādi – kā pierādījums tam, ka NATO it kā gatavojas uzbrukumam Kaļiņingradai. Krievijas Valsts domes deputāts Viktors Soboļovs pat apgalvoja, ka alianse gatavojas "okupēt Kaļiņingradu, Krievijas ziemeļrietumus un Karēliju".

Krievijas informācijas telpā uzmanība pievērsta arī Lietuvas vēstures jautājumiem. Saistībā ar Holokausta sākuma 85. gadadienu tika izplatīti apgalvojumi, ka mūsdienu Lietuva it kā noliedz vietējo nacionālistu iesaisti Holokaustā un kolaborantus pasniedz kā "brīvības cīnītājus".

Savukārt augusta beigās arvien vairāk uzmanības tika pievērsts Krievijas iekšpolitikai. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apsūdzēja Rietumvalstis mēģinājumos "izraisīt vēl vienu rusofobisku histērijas vilni" un "delegitimizēt gaidāmo vēlēšanu rezultātus". Baltijas valstis viņa nosauca par īpaši aktīvām šādas politikas īstenotājām.

Dažas dienas vēlāk Krievijas prezidents Vladimirs Putins runāja par "pretinieka" centieniem iebiedēt Krievijas sabiedrību un traucēt vēlēšanu norisi.

Pēc Lietuvas Bruņoto spēku vērtējuma augusta beigās Baltijas valstis Krievijas informācijas telpā arvien biežāk tika attēlotas ne tikai kā iespējamās militārās konfrontācijas dalībnieces, bet arī kā Rietumu spiediena instruments pret Krieviju.