EP iegrožos kriptovalūtu izmantošanu; būs jāatskaitās par naudas izcelsmi

Eiropas Parlaments atbalstījis jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Būtiskas izmaiņas paredzētas kriptovalūtu iegrožošanā. Visā Eiropas finanšu sistēmā plānots ieviest tā dēvēto kazino principu kriptovalūtas darījumu uzraudzībā.

"Kamēr tie ir tikai biti datora vidē, tikmēr regulējums neattiecas, bet tiklīdz cilvēks vēlas bitus atprečot – pērkot valūtu vai nekustamo īpašumu, vai ko citu – pakalpojuma sniedzējam būs tas pats pienākums, kas bankai šobrīd. Zināt, kas tas ir par indivīdu, atpazīt klientu, pārliecināties par naudas izcelsmes legalitāti," skaidro eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Šis pienākums būs virtuālo valūtu apmaiņas platformu un depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem. Valūtas maiņas un čeku iekasēšanas punkti un pakalpojumu sniedzēji būs  jālicencē un jāreģistrē. Neskaidrību par tehniskajām niansēm vēl aizvien ir daudz, bet skaidrs ir tas, ka krietni vairāk darba būs finanšu uzraugiem visā Eiropā.

Par kriptovalūtu riskiem un ieguvumiem izteicies arī Valdis Dombrovskis, savā runā uzsverot, ka Eiropai nav jāmūk no jaunajiem izaicinājumiem, bet gan jāmēģina tie sakārtot.

"Blokchain" tehnoloģijas ir daudzsološas. Lai Eiropa saglabātu konkurētspēju, ir jāpieņem šī inovācija. Taču kriptovalūtas, kas nemaz nav īstas valūtas, ir ļoti diskutablas. Gan investoriem, gan patērētājiem ir ievērojami riski, tai skaitā risks pazaudēt savus ieguldījumus," norāda Dombrovskis.

Pašlaik kriptovalūta Latvijā nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet  var funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis. Finanšu ministrijas ieskatā darījumiem ar kriptovalūtu Latvijā varētu piemērot kapitāla nodokli, kas patlaban noteikts 20% apmērā. Pagaidām valsts iestādes gan Latvijā, gan citviet Eiropā aizvien "taustās" ap kriptovalūtu uzraudzību.