"Zemniekiem traucē tikai četri gadalaiki!" Kā veicas lauksaimniekiem cīņā ar dabas untumiem?

Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības "Torņkalns" saimnieks Andris Gargurnis līdz pēdējam cerēja, ka ziemas rapsis izaugs. Bet tagad esot pilnīgi skaidrs, ka nē. Visi 140 hektāri ziemas rapša ir jāpārsēj no jauna. Tas nes zemniekam lielus zaudējumus. Ziemas rapsī ieguldīti apmēram 200 eiro uz hektāru. Lai mazinātu jaunās sējas izdevumus, centīsies ekonomēt uz mēslojuma rēķina, cerot, ka pietiks ar to, kas jau zemē iestrādāts sējot nesadīgušos ziemājus. Taču esot risks, ka vecais mēslojums slapjajos laika apstākļos daļēji var būt jau aizskalots.

Savukārt ziemas kvieši esot labi pārziemojuši, gaidāma laba raža. Tikai rudens lietavu dēļ iesēt zemnieks paguva vien 83 hektārus, kas ir mazāk nekā piektdaļa no visas platības. Tagad to vietā ir jāsēj vasarāji, un tas saimnieku nemaz nepriecē.

Jau trešo gadu pēc kārtas laika apstākļi nav lauksaimniekiem labvēlīgi. 2016. gads atnesa divus mēnešus ilgu sausumu, 2017. gads – lietavas un plūdus, kuru dēļ zemnieki nevarēja tikt uz lauka, bet jau iesētās kultūras daudzviet noslāpa.

Gulbenes novadā masveida sējas darbi pat vēl nav sākušies. Ļoti daudzi lauki vel ir pilnīgi slapji. Pagaidām apstrādei šajā reģionā ir pieejama tikai trešdaļa lauku. Tieši tāpat kā rudenī, tehnika draud iesēsties.

Lielākā daļa Gulbenes novada zemnieku vēl tikai ar zemi. Dara to, ko vajadzēja izdarīt vēl oktobrī.

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, saimnieki dara, ko var. Vieni vēl nogaida, liekot cerības uz ziemas rapsi. Citi cenšas pēc iespējas ātrāk iesēt vasarājus. Bet to traucē izdarīt vēlais pavasaris.

Latgalē un Vidzemē vasarāju īpatsvars sasniegšot pat 90%, prognozē Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centrā. Sēja varētu aizkavēties, kas var negatīvi ietekmēt ražu.

Savukārt Zemgalē un Kurzemē situācija esot labāka. Tur sējas darbi jau rit pilnā sparā. Augkopji atzīst: klimats mainās. Tomēr nekādas īpašas alternatīvas, kas būtu piemērota mainīgiem laika apstākļiem neesot. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem ša vai tā būs jāpaliek pie jau ierastiem kviešiem, rudziem, miežiem un rapša.

Zemnieks Andris Gargurnis plāno pakāpeniski atgriezties pie ziemājiem. Tomēr normalizēt kulšanas sējas-grafiku nebūšot viegli.

Kāds būs jaunais kultūraugu sadalījums Latvijā būs zināms jūnijā, kad zemnieki pieteiksies platību maksājumiem. Sējas karstumā lauksaimnieki cer, ka jau nākamgad situācija uzlabosies.