Lustīgi kadri: kā latvieši senāk svinēja Līgosvētkus
Līgo svētkus un Jāņus var uzskatīt par vieniem no latviskākajiem gadskārtas svētkiem. Ik gadu Latvijā šis vasaras saulgriežu laiks tiek plaši svinēts, – tiek rīkoti kā tirdziņi, tā arī dažādi koncerti un citi publiski pasākumi.
FOTO: Attēls no Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijas "Zudusī Latvija"
2019. gada 23. jūnijā 11:00
S
Skaties.lv
Vasaras saulgrieži ir svētki, ko arī Latvijā svin jau gadu simtiem. Ievērojot senču gudrības un tradīcijas, daudzviet Latvijā saulgrieži tiek svinēti 21. jūnijā, taču publiskas brīvdienas ir 23. un 24. jūnijā.
Padomju laikā pirmskara Latvijā godā celtās Jāņu jeb Līgo tradīcijas piedzīvojušas pārmaiņas. Agrajos padomju laika gados svētkus atļāva svinēt, pēcāk tos aizliedza. Tika pārdzejotas tradicionālās tautasdziesmas, kā arī tika ieviesta cenzūra visam ar Līgo un Jāņu vārdu saistīto. Neskatoties uz to, cilvēki svētkus tik un tā svinēja. Par to, kā senāk svinēti Līgosvētki saglabājušās vairums vēstures liecību – dažās no tām ieskatījās arī portāls Skaties.lv.
Dažas vēsturiskas fotogrāfijas atrodamas Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas projekta "Zudusī Latvija" mājaslapā – tajās redzams, kā cilvēki svētkos pavada laiku kopā, malko alu un rotājas Jāņu vainagos.