Alsungas Livonijas ordeņa pils piedzīvos rekonstrukciju

Alsungas Livonijas ordeņa pils glabā bagātīgus vēstures noslēpumus. Sākotnēji tā kalpojusi Livonijas ordeņa vajadzībām, pēc tam saimnieki mainījušies viens pēc otra, bet joprojām tā tiek uzskatīta par suitu kultūras šūpuli.

"Celta ir 14. gadsimtā Livonijas ordeņa vajadzībām – Livonijas ordenis šeit saimnieko 200 gadus un tad kad tas beidz pastāvēt, šo pili iegādājās Šverinu dzimta, kura šeit saimnieko 200 gadu. Mēs šeit sakām, ka šī pils ir suitu kultūras šūpulis," norāda Alsungas pils un muzeja vadītāja Inga Bredovska.

Padomju Savienības laikā pils pārtaisīta līdz nepazīšanai – lielās pils zāles pārtapušas par īres dzīvokļiem un pamazām pazudis arī viss vērtīgais.

"Grīdas, griestus un sienas nevarēja aiznest projām un tās šeit ir saglabājušās līdz mūsdienām tā ka ir unikāla vieta, kur var staigāt pa 17. gadsimta grīdām, unikāla Latvijas mēroga, jo neviena pils ne Eiropā, ne Latvijā nav saglabājusies tāda, kā mūsējā – neskarta," norāda Alsungas pils un muzeja vadītāja.

Alsungas pils ir unikāla ar to, ka tā arī pēc dažādajiem laika griežiem, kariem un saimniekotājiem tā saglabājusies vizuāli neskarta, arī pagrabi un pazemes tuneļi šodien ir izstaigājami. Tiesa, pils iekšienē tehniskais stāvoklis ir bēdīgs. Alsungas tūrisma centra vadītāja rāda – remonts pilī nepieciešams steidzami – pretējā gadījumā draud iebrukt griesti.

"Ne tikai laika zobs viņu nesamaitātu, es domāju, ka cilvēku neapdomība, izzāģējot augšā tās sijas viņi ir izraisījuši to, ka notiek šī deformācija," teic Bredovska.

Pirms rekonstrukcijas darbiem pilī tika veikta mākslinieciskā izpēte, lai pārliecinātos, cik senas un vērtīgas vēstures liecības, tā glabā.

"Lai būtu pamatojums, kāpēc pils ir glābjama, ka šī nav vienkārša kā citas – tā ir īpaša, vēsturiska. Ņēma paraugus, skatījās šo uzslāņojumu, pēc tam analizēja, pētīja, ai noteikti kura gadsimta šīs te vērtības ir, kad ir katrs zīmējums, sienas krāsojums tapis, logi, eņģes," stāsta Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa.

Šobrīd pils apmeklētājiem ir slēgta un jau nākamajā nedēļā sāksies vērienīgie rekonstrukcijas darbi, kuru pirmais uzdevums ir saglābt ēku no sabrukšanas, bet vienlaikus saglabāt gadsimtiem senos griestus un sienas.

"Šīs visas sijas ir oriģinālas izgatavotas, uzmontētas pirms 1740. gada un visvairāk ir cietuši siju gali – 80% siju galu ir bojāti, rekonstrukcija slaikā tiks noārdīti mūri kuros ir ieguldīta sija. Šīs trepes arī projekta ietvaros atjaunos. Te var redzēt šaujamlūkas, tās arī tiks restaurētas un virkne vērtņu pieliktas priekšā," stāsta Alsungas pils rekonstrukcijas projekta vadītājs Ronalds Veiss.

Viņš atklāj, ka plānots pils atjaunošanas darbos iesaistīt arī apmeklētājus: "Būs tā saucamais restaurācijas tūrisms – grupas nāks, varēs atsevišķu būvdarbu procesu vērot klātienē, paši piedalīties kāda dakstiņu notīrīt, ķieģeļi notīrīt – mums ir jāievieš jauns tūrisma pakalpojumus."

Sagaidāms, ka pirmās kārtas rekonstrukcijas darbi, kas izmaksās nedaudz virs 112 tūkstošiem eiro – noslēgsies jau nākamā gada pavasarī. Jāpiebilst, ka Alsungas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautajā suitu kultūrtelpā.