Makejs: Es esmu pateicīgs Latvijai par pragmatisku, konstruktīvu pieeju sadarbībā ar Baltkrieviju

Kaimiņvalsts amatpersona tikās ar Latvijas ārlietu ministru un premjeru un solīja, ka Baltkrievijā jaunu Krievijas militāro bāzu tuvākajā laikā nebūs, kā arī pauda gandarījumu par to, kā pēdējā laikā attīstās attiecības ar Latviju.

Pēc draudzīgās gaisotnes ceturtdien notikušajā Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja vizītē Latvijā, būtu grūti uzminēt, ka abas valstis starptautiskajā politikā ir pretējās ierakumu pusēs – Latvijas partneri ir Eiropas Savienība un ASV, bet Baltkrievija atrodas ciešos Krievijas apskāvienos.

Pēdējā laikā Latvijas un Baltkrievijas attiecības piedzīvo kaut ko līdzīgu medusmēnesim. 2021. gadā abas valstis kopīgi rīkos hokeja čempionātu, un kravu pieaugums no Baltkrievijas ļāvis atgūties Latvijas tranzīta nozarei. Latvija pat uzaicinājusi vizītē uz Rīgu par Eiropas pēdējo diktatoru dēvēto Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") norāda: "Man ir liels gandarījums par mūsu divpusējām attiecībām."

Savukārt Makejs min: "Es esmu pateicīgs Latvijai par pragmatisku, konstruktīvu pieeju sadarbībā ar Baltkrieviju."

Sadarbību ar Baltkrieviju slavē arī "Latvijas Dzelzceļš" – Baltkrievijas kravu apjoma īpatsvars šogad pieaudzis no 16% līdz 26%.

Edvīns Bērziņš

"Latvijas dzelzceļa" vadītājs

Tas darba rezultāts ar baltkrieviem – gan pārstāvniecības atvēršana, gan būtībā ļoti ciešs darbs, sadarbībā ar Baltkrievijas dzelzceļu, ir nesuši augļus.

Vienlaikus Baltkrievija atļauj izmantot savu teritoriju kā placdarmu Krievijas militārajās mācībās "Zapad" tieši pie Latvijas robežām. Kaimiņvalsts gan ministrs mierina, ka pašlaik nav plānu ierīkot jaunas Krievijas militārās bāzes Baltkrievijā.

Makejs min: "Mēs šajā etapā neplānojam uzstādīt kādas jaunas ārvalstu kara bāzes mūsu teritorijā. Mēs sekosim līdzi tām darbībām, ko pie mūsu robežām veic NATO, bet mēs paši rīkosimies tā, lai mūs darbības neveicinātu spriedzi mūsu reģionā un nenovestu pie kārtējām bruņošanās sacensībām."

Savukārt Rinkēvičs norāda: "Es gribētu teikt lielu "paldies" par Baltkrievijas konstruktīvo rīcību "Zapad 2017″ mācību laikā. Mums bija iespēja sūtīt novērotājus, bija laba informācijas apmaiņa."

Apspriests arī pērn izteiktais Latvijas uzaicinājums Rīgā ierasties Lukašenko. Bija cerība, ka vizīte varētu notikt jau šogad, taču pēc amatpersonu teiktā noprotams, ka Lukašenko uz Latviju tomēr tik drīz braukt neplāno.

Makejs skaidro: "Tikko notika Latvijas premjerministra vizīte Baltkrievijā. Tāpēc vajag vēl nedaudz laika, lai sagatavotos nākamajam svarīgajam notikumam, nākamajai vizītei augstā vai augstākajā līmenī. Un ziniet, vizīte vizītes dēļ nav pašmērķis. Vajadzīgs, lai vizīte būtu rezultatīva, lai no tās būtu jēga. Mēs mierīgi strādāsim šādas vizītes gatavošanā un domājam, ka tā tiešām dos jaunu impulsu mūsu attiecību attīstībā."

Savukārt Rinkēvičs piebilda: "Pārskatāmā nākotnē arī šāda vizīte ir iespējama, sagatavojot to pienācīgā kārtā."

Ārpolitikas eksperte Žaneta Ozoliņa norāda, ka nesteigšanās ar Lukašenko vizīti galvenokārt saistīta tieši ar Baltkrievijas piesardzību.

Žaneta Ozoliņa

Ārpolitikas eksperte

Tas ir tikai likumsakarīgi, ka Baltkrievija turpinās piesardzīgi skatīties uz to, kas notiek Krievijā. Un, ja Baltkrievijas prezidents dotos oficiālā vizītē uz Latviju, tad to varētu uztvert kā ārpolitiskās virzības maiņa, ko Baltkrievija nevēlas. Un šāds signāls neviennozīmīgi varētu tikt uztverts Krievijā un arī iekšpolitiski Baltkrievijā.

Vienlaikus Ozoliņa uzsver, ka Latvijas piekoptā pragmatisko attiecību politika ar Baltkrieviju sakņojas ekonomiskajās interesēs. Pašlaik Baltkrievija uzlabo attiecības ar visu Eiropas Savienību, tāpēc Latvijai jau vēsturiski izveidotos kontaktus ir iespēja izmantot daudz intensīvākā veidā.