Pētījums: cilvēki aizņemas gandrīz uz pusi mazāk nekā krīzes laikā
Kaut varētu šķist, ka šobrīd Latvijā ātros kredītus ņem ļoti daudzi, pētījumā secināts, ka cilvēki aizņemas gandrīz uz pusi mazāk nekā krīzes laikā. Lielāko daļu patēriņa kredītu joprojām izsniedz bankas, bet atlikušos – nebanku kreditētāji.
Augstskolas "RISEBA", nebanku kreditētāju asociācijas un auditorfirmas "Ernst&Young" pētījuma mērķis bija salīdzināt tos patēriņa kredītus, kurus izsniedz bankas, un tos, kurus izsniedz tā sauktie ātrie kreditētāji. Tajā gan analizēti Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Bankas un citu iestāžu apkopotie dati, gan veikti kontrolpirkumi – tas ir, iesniegti patēriņa kredītu pieteikumi, un pēc tam salīdzinātas piedāvāto kredītu reālās izmaksas.
Šobrīd rodas iespaids, ka cilvēki patēriņam aizņemas ļoti daudz. Bet pētījums parādīja, ka 2017. gadā cilvēki patēriņam joprojām aizņemas daudz mazāk nekā tas bija 2008., 2009. gadā, apmēram tikai 60% no krīzes laika līmeņa šobrīd aizņemas.
Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā vidējais patēriņa kredītportfelis ir vidējs, bet salīdzinājumā ar Poliju vai Skandināvijas valstīm ļoti neliels.
Kreituss skaidro: "Ja runā par Baltijas valstīm, mēs atrodamies apmēram vidū starp Igauniju un Lietuvu, bet, salīdzinot ar citām valstīm, aizņemamies mazāk. Gan rēķinot uz vienu iedzīvotāju, gan rēķinot no neto ienākumiem, mēs aizņemamies samērā maz."
Paredzami, kredītu procentu likmes lielākas izrādījušās pie ātro kredītu devējiem nevis bankām, tomēr tie arī daudz skaidrāk norādījuši, piemēram, aizdevumu gada procentu likmes. Savukārt kredītu kvalitāte – tas ir, cik no tiem tiek atdoti, un cik beigu beigās jānoraksta, izrādījusies visai līdzīga.
Kvalitātes rādītāji ir līdzvērtīgi, banku sektorā ir varbūt nedaudz augstāki, bet globāli skatoties – viņi ir līdzīgi. Apjomi banku sektorā ir lielāki, vairāk nekā 60% kredītportfeļa ir banku sektorā, nebanku sektorā tie ir 30%.
Ātro kredītu jomu uzraugošajā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā TV3 Ziņām gan norādīja, ka pētījuma centieni salīdzināt banku un nebanku pakalpojumus neesot pilnvērtīgi, jo iztrūkstot atsevišķi faktori, kas būtiski ietekmē reālās kredītu izmaksas to ņēmējiem.
Piemēram, salīdzinot kaut vai kredītu kvalitāti un arī to, kā patērētāji atmaksā šos kredītus, netika ietverts pagarinājuma moments. Mēs redzam, ka tās ir divas trešdaļas no distances kredītiem, kas tiek pagarināti, par ko cilvēki maksā un piemaksā un kas viņiem sagādā grūtības atdošanai.
Pētījuma autori gan uzskata, ka kredītu pagarināšanu banku un nebanku izpildījumā vienkārši nevarot salīdzināt, jo bankas izsniedz arī kredītkartes, kurās iekļauto kredītu pagarināšana vispār netiek uzskaitīta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
