Kā uzlabot pensionāru dzīvi Latvijā? Deputāta amata kandidātus iztaujā pensionētā aktrise Ausma Ziedone‑Kantāne

Viņas vecuma pensija, par spīti garajam darba mūžam, līdzīgi kā vairumam senioru – nav diži liela, turklāt tuvinieku lokā daudziem pensijas esot vēl mazākas – viņa zina, ar kādām problēmām nākas saskarties Latvijas senioriem.

Ausma Kantāne, bijusī Dailes teātra aktrise un kādreizējā Saeimas deputāte, jau daudzus gadus ir arī vienkārši Latvijas pensionāre. Lai arī politikā nostrādātie gadi pensiju "pavilkuši" uz augšu, tā nesasniedz 500 eiro mēnesī. Tomēr daudzi viņas bijušie kolēģi, mākslinieki un arī tuvi radinieki, 30 un vairāk gadus nostrādājuši Padomju sistēmā – kuru pensijas aprēķina tikai pēc darba stāža, nevis algas lieluma, saņem niecīgas pensijas.

Kantāne: "Un sanāk par visu to šodien 230 eiro. Ar to var izdzīvot? Nē, nevar izdzīvot! Ja viņām nebūtu ģimene un bērni, nē nevar izdzīvot. Tas nav iespējams."

Kopumā lielākā Latvijas senioru daļa, aptuveni 47%, saņem pensijas no 250 līdz 350 eiro mēnesī. Pēc Kantānes domām, tā nevar aizvadīt cieņpilnas vecumdienas. Tā vairāk ir izdzīvošana.

Kantāne: "Nu, nevar tā, ka cilvēks par savu mūža darbu, mūža nopelnīto naudiņu,  nevar ieiet un paņemt kafijas tasi nopirkt, viņš nevar to atļauties! Tad kaut kas nav kārtībā ar valsti"

Ausmai Kantānei ir vairāki jautājumi deputātu amata kandidātiem. Uz tiem atbildēt ieradusies bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele, kura Saeimas vēlēšanās startē no partiju apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta. "Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības "Dzintars" prezidents Jānis Valtervitenheims, kurš pārstāv partiju "No sirds Latvijai", kā arī laikraksta "Ludzas Zeme" žurnāliste Anita Daukšte, kura startē no Latvijas Krievu savienības saraksta.

Kantāne: "Man kā mākslinieciskai būtnei ir tuvāki ētiskie un morālie aspekti, kas man liekas šobrīd Latvijā ir pat svarīgāki nekā politiskie. Kā jūs varētu palīdzēt kara laikā dzimušajiem, kuriem šobrīd 70 līdz 80, ka tiem ir viszemākās pensijas, vairumam 230, un tādu ir ļoti daudz?

Viņķele: "Iespēja palīdzēt viņiem būtu, pirmām kārtām, palielinot piemaksas par darba stāžu, jo ir pensija un tad ir par to katru gadu, ko piemaksā par padomju laikos nostrādāto, un šis ir visvienkāršākais  un visātrākais veids."

TV3: "Ja jūs kļūtu par ministri, vai jūs redzat, ka tas ir tas, ko reāli varat izdarīt un panākt šo piemaksu palielināšanu?"

Viņķele: "Es noteikti neteikšu, ka viss ir slikti, jo to jau dara, bet par lēnu, jo cilvēki ir gados un viņi nevar gaidīt. Kādēļ es minu tieši piemaksas, jo tas tiek finansēts no pamatbudžeta, tas neskar sociālās apdrošināšanas sistēmu un tas ir arī taisnīgi pret tiem cilvēkiem, kas šobrīd maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas."

Daukšte: "Palielināt? Nu, viens no variantiem būtu, ka samazināt ierēdņu skaitu pa visu valsti, jo mums faktiski ir ļoti daudz ierēdņu, un arī pieņemsim, 119 pašvaldības, atgriezties atpakaļ pie to rajonu modeļa. Jo tagad ir tā, ka katrā pagastā sēž pa mēram, un tam vēl ir palīgi, un viņiem jāmaksā lielu naudu."

Valtervitenheims: "Mēs vēlamies ar griestus pensijām, un griesti ir paredzēti piecas minimālās algas, lai nebūtu tā ka citam pensija ir 5000, bet būtu griesti, jo tas viss nāk no kopējā tautas ienākuma. Mēs vēlamies, lai nevajadzētu maksāt nodokļus no pensijas, kas ir mazāka par minimālo algu. Nu, mēs mazliet lielāku budžeta deficītu kopumā taisītu, bet tas ir tīri iespējams, tas nav tāds populistisks, bet tas viss ir sarēķināts."

TV3: "Ķersimies pie vēl kādas sāpīgas tēmas, kas skar teju ikvienu pensionāru Latvijā – dārgās zāles un piekļuve ārstiem."

Kantāne: "Kā varētu atrisināt medicīnas jautājumus, nu lai viņš justos, ka mums rūp viņa veselība, viņa sāpe, viņa vajadzības?"

Valtervitenheims: "Mūsu valsts ir diezgan korumpēta, un tā korumpētība slēpjas dažādos veidos. Tās pašas zāles Anglijā maksā 30 centi, Latvijā 1,5 eiro, tad to nevar nosaukt savādāk. Es domāju, ka mums ir daudz tādu zāļu, kas ir recepšu zāles pārlikt uz nerecepšu zālēm, kā tas ir arī citās valstīs, ka tu vari benzīntankā kaut ko tādu nopirkt. Un tā aptieku sistēma ir izveidota tāda, ka viņi arī grib nopelnīt, tā kā vajag ieiet iekšā un paskatīties tajās cenās."

Daukšte: "Es nodarbojos bišķi ar Japānas reiki, ar Indijas reiki. Kas ir slimnīca? Tā jau ir galastacija. Es domāju, ka tieši profilaksei un arī lai pievērstu uzmanību, cilvēkam kompensēt kādas procedūras, tas kas uzlabotu to veselību tā, lai cilvēks būtu ilgstošu apritē un nebūtu no sabiedrības atstumts."

TV3: "Pensionāru mazās pensijas pret dārgajām zālēm, kā to risināt?"

Viņķele: "Ir divi risinājumi, viens ir palielināt finansējumu, nu to naudu, ko valsts atvēl kompensējamiem medikamentiem, par ko samaksā pilnībā vai daļu. Jo tā sistēma pati par sevi nav slikta, bet tur ir jāpalielina piešķiramās naudas apjoms. Otrs, kas ir Latvijas kaite – ārsti un farmaceiti bieži vien iesaka tās dārgākās zāles un cilvēki pārmaksā par zālēm, nevis tādēļ, ka tās ir dārgākas, bet tādēļ, ka iesaka to dārgāko. Un to var noteikt ar likumu – pienākumu ārstam izrakstīt zāles pēc to zāļu darbīgās vielas, nevis pēc tā "brendīgākā" nosaukuma, tas ir vienu ministru kabineta grozījumu stāsts."

TV3: "Jūsu partija būtu gatava to darīt?"

Viņķele: "Mūsu partiju apvienība būtu gatava to darīt!"

TV3: "Visbeidzot, vēl viens sāpīgais jautājums, kas skar arī daudzus: pensionārus īpašuma nodoklis."

Kantāne: "Paradokss, man kauns to ir teikt – aktieris Roberts Ligers, kurš padomju laikos uzcēla mazu mājiņu Kalngalē, tagad brīvvalsts laikā ir spiests to pārdot, jo nevar nomaksāt nodokli samaksāt."

Viņķele: "Mūsu apvienības programma paredz ieviest neapliekamo minimumu nekustamam īpašumam. Mūsuprāt, tāds taisnīgs būtu līdz 40 000 vērtībā, ja tas ir jūsu īpašums kurā jūs dzīvojat, tad šim nepiemērotu."

Kantāne: "Tas ir par maz, Ilzīt, par maz!"

Daukšte: "Es nepiekrītu Ilzes kundei, es domāju, ka tomēr 100 000, jo īpašumu var vērtēt dažādi – vai pēc kadastrālās vērtības, vai pēc tirgus vērtības. Jo pa 40 000, es uzskatu, ka tas ir ļoti, ļoti, ļoti pieticīgs īpašums. Manas domas – līdz 100 000 atbrīvot."

TV3: "Bet kādi ir tie argumenti, kāpēc vispār neatteikties no īpašuma nodokļa vienam mājoklim?"

Viņķele: "Tāpēc, ka viens mājoklis var būt gan 10 miljonus vērta villa jūras krastā ar zelta krāniem virtuvē, un viens mājoklis var būt pensionāram, kurš ir tikko kļuvis par atraitni Purvciemā divistabu dzīvoklis. Vai jums tiešām šķiet ka tai 10 miljonu mājai arī nebūtu jāmaksā?"

Valtervitenheims: "Tas nodoklis, ka nebūtu jāmaksā par īpašumu, tas viss ir izdarāms. Vienkārši trūkst parakstu, tā kā lūdzu visus aicinu parakstīties internetā, par nekustamā nodokļa atcelšanu un mūsu mājas būs brīvas, un citās valstīs arī nav jāmaksā par to īpašumu, kas tev ir."

Viņķele: "Tas būtu tāds, maigi izsakoties, pārspīlējums, ka nav jāmaksā citās valstīs, citās valstīs piemēro dažādus atvieglotus režīmus tam mājoklim, kurā paši dzīvo."

Kantāne: "Mēs esam mazi, mēs nesam daudz. Katrs cilvēks ir dārgs, un katrs ir vērtība. Mēs bišķi esam pazaudējuši šo apziņu. Nu, darīsim, cik mēs varam!

TV3: "Kādas ir jūsu pārdomas pēc šīs sarunas?"

Kantāne: "Mani priecē tas, ka es sajutu, ka šie cilvēki, ar kuriem es runāju, ka viņi apzinās šīs problēmas, smagumu un ka viņi to jūt. Bet – vai viņi būs tie, kas atrisinās šīs problēmas – nu, nezinu, nezinu… Man likās, ka bija tās atbildes arī bišķi utopiskākas, bet galvenais, ka es sajutu, ka viņiem ar sāp, tas kas man sāp, un tas ir daudz."