Ne vairāk kā 20 miljoni eiro par kilometru! Valdība nosaka griestus "Rail Baltica" izbūvei

Ceturtdien valdībā tika aizvadīta nu jau kārtējā ārkārtas sēde, kurā aiz slēgtām durvīm sprieda, kā problēmu nomākto "Rail Baltica" projektu tomēr varētu realizēt.

Pēc sēdes premjers Andris Kulbergs (AS) norādīja – ja līdz šim daudziem šķitis, ka sarežģīta situācija ir ar "airBaltic", tad ar otru Baltijas vārdu nesošo projektu esot vēl trakāk. Tādēļ valdība nākusi klajā ar nu jau kārtējo šī dzelzceļa projekta glābšanas plānu. Šoreiz, balstoties uz neatkarīgu konsultantu izvērtējumu, nolemts noteikt būvniecības izmaksu griestus vienam pamattrases kilometram.

"Maksimālie griesti – 20 miljoni eiro kilometrā. Tas ir tas, ko pārsniegt nekādā gadījumā nedrīkst. Tas līdz šim nekad nebija noteikts. Šajos 20 miljonos neietilpst lielās būvēs, kas būtu lidosta vai Rīgas centrālā stacija, tajā neietilpst stacija, bet tajā ietilpst viss – gan sliedes, gan elektrifikācija, lai pa pamata trasi fiziski varētu pārvietoties vilcieni," norādīja Kulbergs.

Premjers sacīja, ka pašlaik viena kilometra izmaksas dažādos posmos sasniedz 28 līdz 32 miljonus eiro. Tātad, teorētiski uz katru dzelzceļa būvniecības kilometru varētu ietaupīt pat 10 miljonus eiro, bet visas Latvijas pamattrases garumā ietaupījums varētu pārsniegt  miljardus.

Tomēr satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) uzsvēra – cik tieši projekts pēc pārskatīšanas maksās, šobrīd vēl pateikt nevar.

"Mēs izvēlamies un meklēsim pašlaik speciālistus un konsultantus, kas mums varētu sagatavot šo tvērumu minimālajā tehniskajā apmērā, vadoties no uzstādītā mērķa – 20 miljoni par kilometru. Tad mēs dabūsim attiecīgi precīzākas izmaksas vai maksimāli tuvu precīzas izmaksas, un tad varēsim arī formulēt laika rāmi, kurā tas ir izdarāms," klāstīja Kozlovskis.

Vienlaikus tika uzsvērts, ka tieši šādu piemēru dēļ varētu pārskatīt arī 2023. gada nogalē noslēgtā būvniecības līguma nosacījumus. Premjers kā vienu no piemēriem minēja granti un smiltis – pašreizējais līgums būvniekam atsevišķos gadījumos padarot izdevīgāku materiālus vest no Lietuvas, nevis iegādāties tepat Latvijā.

"Izrādās, līgumā ir iestrādāts punkts, ka var piemērot papildu koeficientu transporta izmaksu palielināšanai. Ko tas nozīmē? Ir pat vērts braukt uz Lietuvu pakaļ, jo tā ir izdevīgāk būvniekam. Tātad, mēs pat granti un smiltis neiepērkam Latvijā," teic Kulbergs.

"Tas ir jautājums par esošo līgumu saistību vērtējumu un iespējamām tomēr izmaiņām tajos. Bet viena lieta, skatoties kopumā, ir tā, ka reāli pašlaik tā visa darbība pilnīgi noteikti turpināties šādā pārvaldībā nevar. Tādēļ arī vērtēsim, skatīsimies uz priekšu," pauž finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS).

Satiksmes ministrs arī bilda – jāvērtē, kāpēc atsevišķās pozīcijās izmaksas pieaugušas tik būtiski un vai tas skaidrojams tikai ar līgumu nosacījumiem, vai arī aiz tā bijusi apzināta rīcība. Vienlaikus ar jauno "Rail Baltica" realizācijas plānu Latvija dosies uz Briseli, cerot panākt projektam nepieciešamo Eiropas finansējumu.