Rīgā atklāj Lībiešu institūtu – pasaulē vienīgo zinātnisko iestādi, kas pētīs līvu mantojumu

Pasaulē nav palicis daudz lībiešu, kuri runā savā valodā, tāpēc institūta veidotāji cer veicināt izpratni un interesi par šo seno tautu.

Lībieši ir otra Latvijas pamattauta, un viņu valoda ir viena no mūsdienu latviešu valodas un kultūras pirmelementiem. Līdz šim ar lībiešiem, it īpaši lībiešu nemateriālo kultūru – valodu, folkloru, etnogrāfiju, jaunāko laiku vēsturi, saistītie pētījumi galvenokārt veikti ārpus Latvijas. Nu tas mainījies, jo LU paspārnē izveidots Lībiešu institūts.

Valts Ernštreits

institūta vadītājs

Lībiešu valodas un kultūras pētniecība. Vienlaikus arī lībiešu mantojuma pētniecība Latvijā kopumā. Lībieši nav vērtība tikai pati par sevi, bet viņiem ir liela loma tajā, kāda ir mūsdienu Latvija. Tāpēc ir svarīgi pētīt arī šo jomu.

Šī ir pirmā zinātniskā iestāde Latvijā un arī pasaulē, kura vispusīgi pētīs lībiešu tautu un viņu mantojumu. Piemēram, jau izveidota elektroniskā līvu-latviešu valodas vārdnīca. Institūta izveides pamatā ir Lībiešu kultūras centra līdz šim apkopotā izpēte, ko papildina somugristikas pētījumi Tartu un citās ziemeļu universitātēs.

Julgī Stalte

lībiete

Beidzot mums ir liels prieks, jo tas nozīmē, ka Latvijai nav vienalga un vismaz nākamajā simtgadē Latvija taps bagātāka, aptverot savu divpusību, dažādību baltiskajā un somugriskajā. Tie, kas dara, tie dara. Tie, kas sajūt, tie pievienojas. Arī jūs ikdienā darāt to pašu, kaut vai drusciņ. Daudz vārdu nāk no līvu valodas, kaut vai ieskandinot Jāņus ar "līgo".

Zīmīgi, ka lībiešu institūta izveide sakrīt ar lībiešu kultūrtelpas ceļa sākumu uz iekļaušanu Latvijas un potenciāli arī UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.