Pārmērīgs tūristu skaits draud sabojāt seno viduslaiku pilsētu Dubrovniku
Viens no iecienītākajiem Latvijas tūristu galamērķiem ir Horvātija – un populārā kūrortpilsēta Dubrovnika, dēvēta arī par – Adrijas jūras pērli. Lai arī tūrisms ir viens no reģiona ekonomikas stūrakmeņiem, vietējie sūdzas, ka pieaugošais atpūtnieku skaits vairs nav izturams, un vēsturiskā pilsēta pārvērtusies par Disnejlendu.
Senā viduslaiku pilsēta Dubrovnika jau labi sen ir sadziedējusi 90. gadu sākumā piedzīvotā Balkānu kara rētas un piedzīvojusi iespaidīgu uzplaukumu. UNESCO pasaules kultūras mantojumā iekļautās Dubrovnikas vārds bieži redzams arī to tūrisma galamērķu sarakstos, kas noteikti būtu jāredz vismaz vienreiz. Taču tūristi šeit atgriežas vēl un vēl – turklāt arvien kuplākā skaitā.
Saules izslāpušie drūzmējas pilsētas nelielajās pludmalēs, tūkstošiem citu pārpildījuši senās pilsētas ielas, un ik dienu ostā piestāj arvien jauni kruīzu kuģi – ar kārtējo tūristu pūli.
Interesi par šo Horvātijas piekrastes pilsētu pamatīgi uzkurinājis arī šeit filmētais seriāls "Troņu Spēles", padarot Dubrovniku par populārā seriāla fanu pielūgsmes objektu. Citiem Horvātijas vārds iespiedies atmiņā pēc šīs valsts futbola izlases fantastiskā snieguma šīgada pasaules čempionātā.
Tie, kas par lētu naudu nopirka īpašumus Dubrovnikā drīz pēc kara beigām, kļuvuši par miljonāriem. Taču citi gadiem ilgi priecājušies, ka beidzot viņiem ir savs stūrītis, savs kaktiņš zemes tik gleznainā vietā. Marks van Blūmens, kas dzīvo mājā ar skatu uz seno ostu, stāsta, ka savulaik adrese Dubrovnikas vecpilsētā bija kaut kas iekārojams un prestižs, tagad tas esot murgs.
"Ja godīgi mēs ar sievu šosezon tikai vienreiz šeit esam izgājuši pastaigā, padzert kafiju. Tātad tikai viena reize sešu, astoņu mēnešu laikā, jo mums tas ir pretīgi. Tas ir kaut kas neticams, tas ir kā dzīvot Disnejlendas centrā," min Blūmens.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Arī ielu muzikants Krunoslavs Džuričs ir liecinieks tam, kā Dubrovnika pēdējo gadu laikā ir izmainījusies – un šīs izmaiņas nesot pozitīvas.
"Tas masu tūrisms varbūt īsti nav tas, kas mums vajadzīgs, par spīti tam, ka Horvātija nopelna daudz naudas. Es nedomāju, ka tas ir kaut kas slavējams," stāsta Džuričs.
Tūrisms ir būtisks Dubrovnikas ienākumu avots, – kopš gada sākuma pilsētas un tās apkārtnes viesnīcās veikti vismaz 3 miljoni rezervāciju. Par biznesu nesūdzas arī restorānu un veikalu īpašnieki.
UNESCO jau pērn brīdināja, ka Dubrovnika riskē zaudēt savu pasaules kultūras mantojuma statusu pārmērīgā atpūtnieku skaita dēļ. Taču pagaidām pilsētas varas iestādes uz to reaģējušas formāli – izsludinot iniciatīvu "Sargāsim pilsētu", kuras ietvaros paredzēts ierobežot tūristu skaitu. Tomēr gadu pēc šī projekta izziņošanas, tas joprojām nav stājies spēkā.
