"Vidusskolā neko tādu nestāstīja un augstskolā – vēl jo vairāk!" Kā skolās māca par vēlēšanu nozīmību?
Tikai ceturtā daļa jauniešu pirms 13. Saeimas vēlēšanām norādīja, ka noteikti dosies balsot. Izglītības un zinātnes ministrijā norāda, ka skolās ar bērniem par vēlēšanu nozīmi tiekot runāts pietiekamā apmērā, taču uzrunātie jaunieši domā citādi.
Aizvadītajās vēlēšanās bija zemākā vēlētāju aktivitāte kopš neatkarības atgūšanas, tikai 54,6%. Vasarā pirms vēlēšanām veiktā aptauja liecina, ka jaunieši vecumā no 18-24 gadiem ir viskūtrākie balsotāji. Aptaujāto cilvēku vecumam pieaugot, palielinās arī to skaits, kuri atbild, ka noteikti dosies balsot.
Vēloties noskaidrot, ko jaunieši skolā uzzina par vēlēšanu nozīmi, uzrunātie norāda, ka gūtās zināšanas ir ļoti atkarīgas no pedagoga personības.
Piemēram, Teikas vidusskolas vēstures skolotājs Valdis Klišāns norāda, ka mūsdienu vidusskolēni par politiskajiem procesiem, viņaprāt, aktīvāk interesējas nekā tas bija agrāk. Tai pat laikā viņš atzīst, ka tas ir konkrētās skolas nopelns, citās skolās bērni, iespējams, vispār pat nezina, ka bija vēlēšanas.
"Mani tas ārkārtīgi, patiesi pārsteidza, negribu teikt, ka tas ir mans nopelns, vispār tas visas skolas nopelns, man nebija neviena 12. klases skolēna, man ir divas klases, nebija neviena, kurš teiktu, ka neies uz vēlēšanām," atklāj Klišāns.
Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka skolēnus ar valsts varu iepazīstina jau 11 gadu vecumā. Jautājumi par vēlēšanu pratību, valsts varas veidiem sākas jau diezgan agri – ap 4., 5. klasi.
Valsts izglītības satura centra pārstāve Sandra Falka skaidro, ka par valsts uzbūvi, politiku un tiesībām skolēniem stāsta gan sociālajās zinībās, gan arī vēstures stundās pamatskolā un vidusskolā. Mācību procesā ir paredzētas gan diskusijas, viedokļa aizstāvēšana, partiju programmu analizēšana, par izpildvaru, tiesu varu, likumdošanas varu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
