Latvijā radīta alternatīva plastmasas salmiņiem – "Niedriņi"

"Tā mēs diezgan selektīvi viņas izvēlamies, jo tās resnās mēs neņemam, tās neinteresē," Jānis Katlaps skaidro, ka "Niedriņu" darināšanai neder kura katra niedre.

Bebru dīķis, tā Jānis un Dita dēvē vietu, kur viņi ievāc niedres "Niedriņu" darināšanai. Tā kā Latvijā būtībā aug tikai viena niedru suga, tad nav lielas starpības, kur tās tiek ievāktas, galvenais, lai apkārtne nav piesārņota.

Tieši domas par piesārņojuma mazināšanu Jāni un Ditu pamudināja darināt "Niedriņus". Eiropas Savienībā (ES) plastmasas salmiņi tuvākajos gados būs aizliegti, tāpēc nepieciešama alternatīva.

Niedru ieguves vieta ir pāris simtus metru attālumā no Jāņa un Ditas mājas. Kad "Niedriņi" ir nogādāti mājās, sākas darba lielākā un laikietilpīgākā daļa.

"Niedres tiek vizuāli pārbaudītas, ja ir kādas nepilnības, tad izlabojam, nogriežam, iztīrām. Tad termiski apstrādājam," stāsta Jānis.

Visu procesu, kā top labs "Niedriņš", jaunieši neatklāj, jo ir vairāki atjautīgi paņēmieni, kurus viņi nevēlas, lai citi nošpiko. Piemēram, kaut vai tas, kā tos pareizi sagriezt, lai gali nav saspiesti un saplaisājuši.

Kopš idejas darināt "Niedriņus" līdz pirmajam pārdotajam salmiņam bijis salīdzinoši īss periods, pagājuši vien trīs, četri mēneši. Niedru salmiņu nosaukums Jānim bijis gatavs jau uzreiz kopā ar pirmajiem "Niedriņiem".

Pašlaik "Niedriņi" ir nopērkami interneta veikalā, kur pircēju apmēri arvien pieaug. Tādēļ tagad galvenais izaicinājums ir – kā saražot pēc iespējas vairāk gala produktu.

"Šobrīd mums ir vairāk cilvēku, kas pērk paši sev lietošanai mājās, bet daudz interesējās bāri, kafejnīcas arī eko veikaliņi. Domājam, kā pārdot vairumā," min Dita.

"Niedriņu" ražošana vēl tikai uzņem apgriezienus, Jānim un Ditai ir vēl virkne darbu priekšā, jo viņi vēlas šo padarīt par savu pamata nodarbošanos un pārcelties uz dzīvi laukos.