"Alkoholisms nav izlaidība, tā ir slimība." Aktrises Kristīnes Belickas pieredzes stāsts cīņā ar "zaļo pūķi"

Šoruden pie TV skatītājiem devies izklaidējošs kulinārijas šovs "Vakariņas četratā", kas piedāvā ne tikai ielūkoties, kā dzīvo slavenības, bet arī iepazīt tuvāk viņu ēšanas paradumus un dzērienu gaumi.

Šova otrajā nedēļā ciemos gāja un savās mājās jauniegūtos draugus uzņēma aktrise Kristīne Belicka, kura pirms gandrīz desmit gadiem bija kritusi apreibinošo vielu gūstā un šā iemesla dēļ bija spiesta aiziet no Dailes teātra. Tagad TV kameru priekšā aktrise atzina, ka no alkohola atteikusies pavisam.

Jautāta, cik ilgs jau ir atturēšanās periods, Kristīne saka:

Kristīne Belicka

Aktrise

"Tas nav vienas dienas vai viena gada darbs. Alkoholiķis tu esi visu mūžu. Tāpēc es arī atturos. Ir cilvēki, kuri nevar dzert, piemēram, es. Esmu izmēģinājusi visādas metodes. Tā ir briesmīga slimība, it sevišķi sievietēm. Tāpēc vienīgais veids ir vispār nedzert."

Kā uzsver Kristīne, atturēšanās ir ļoti grūts un nemitīgs darbs ar sevi.

"Viss sākas ar to, ka tev pašam jāsaprot, kāpēc tu gribi aizbēgt no realitātes. Un ar to ir jāstrādā – ar vēlmi nebūt, aizbēgt, pašiznīcināšanās gēnu, kā es to saucu.

Atkarība jau nekur nepazūd. Tāpēc es piesardzīgi skatos uz tādām metodēm kā "torpēdas", kodēšana. Ko cilvēkam dod tas, ka viņš apzinās, ka iedzerot viņam kļūs slikti? Viņam vajag saprast, kāpēc viņš grib aizbēgt no sevis un apkārt notiekošā," spriež aktrise.

Arī viņas ģimenē aizraušanās ar alkoholu nav bijusi sveša: "Un tas kaut kā pārmantojās."

"Nevar atlaist nervu."

Viens no veidiem, kā gūt pirmos panākumus cīņā ar "zaļo pūķi", ir vēršanās pie psihoterapeita, psihologa.

"Tas vairāk vai mazāk ir arī mans ceļš. Brīdī, kad es saprotu, ka man atkal nāk virsū "melnie", tas ir vienīgais veids sevī apvaldīt vēlmi iedzert," atzīst skatuves māksliniece.

Pēc lēmuma pieņemšanas alkoholu vairs nelietot pirmais, kas piedzīvojis pozitīvas izmaiņas, bijusi Kristīnes veselība.

"Bet pie tā vajag ik pa laikam piedomāt. Nevar atlaist nervu, lai viss iet pašplūsmā.

Es, starp citu, gribētu, lai cilvēki par alkohola atkarību vairāk runā un aizdomājas. Jo daudziem ir kauns par to runāt, un viņi gadiem cīnās vieni paši savā sulā, kā es, piemēram. Es ļoti ilgi nevarēju šo atkarību apzināties, visu laiku teicu: "Nē, man nav nekādu problēmu." Ir jau.

Paldies Dievam, satiku cilvēkus, kuri nevis kratīja ar pirkstu, nosodīja un demagoģēja, bet saprata, ka tā ir reāla problēma, reāla slimība. Tā nav izlaidība, kā daudzi domā.

Visiem alkoholiķiem, narkomāniem ik pa laikam nāk virsū sevis šaustīšana, un tas vēl vairāk iedzen purvā. Vajag saprast, ka ne jau cilvēks ir slikts. Viņš vienkārši ir slims," norāda Kristīne. Pēc viņas novērojumiem, atkarību skavās krīt galvenokārt cilvēki ar zemu pašvērtējumu.

Par atkarībām Kristīne ir daudz lasījusi un interesējusies un atzīst, ka trakāka par alkoholismu un narkomāniju ir atkarība no azartspēlēm. "Arī tā ir aizbēgšana no realitātes, bet tā ir ļoti grūti identificējama."

Ar varu labāk nekļūs

"Alkohola dēļ tiek bojātas ģimenes, dzīves un karjeras. Tikai tāpēc, ka cilvēkiem ir bail par to runāt, viņiem bail no nosodījuma. Bet es gribu, lai par to nav jābaidās, lai katram cilvēkam ir plaši pieejama jebkāda veida palīdzība," norāda skatuves māksliniece, kuras spožās karjeras augšupeju savulaik aprāva tieši ieslīgšana atkarībās.

Populārs un atzīstams veids, kur saņemt atbalstu un sajūtu, ka tu šajā bedrē neesi viens, ir anonīmo alkoholiķu vai narkomānu biedrības. Tomēr pirmais solis ir jāsper cilvēkam pašam:

"Ar varu neko nevar izdarīt. Tas ir tikai pašam jāsaprot, un pašam arī jārod spēks ar atkarību cīnīties un arī sevi jānotur. Pat ja tu "noraujies", tas neko nenozīmē. Vienmēr var turpināt."

Svarīgi arī cilvēki, kuri ir blakus – nevis, kuri velk dziļāk purvā, bet atbalsta un saprot.

"Ļoti daudzi cilvēki sāk lietot alkoholu arī aiz bezdarbības. Tādēļ darbs ir viena no labākajām terapijām. Kaut vai lapas grābt, darīt vienalga ko, lai nesēdi četrās sienās, lai nenāk sliktas domas galvā," saka aktrise, kuru drīzumā atkal mirdzēs uz lielajiem ekrāniem.

Šoziem pirmizrādi piedzīvos režisora Konstantīna Ņedošivina filma "Svētdienas sieva", kas tapusi pēc rakstnieces Kristīnes Teilānes stāsta motīviem. Filmā Kristīnei uzticēta galvenā sieviešu loma.

"Vēl es ierunāju audiogrāmatu. Man ļoti iepatikās ierunāšana, tagad gribas ierunāt filmas," smaida Kristīne.

Kristīne Belicka gatavojas kāzām