Divas milzu pandas ieradās Atlantas zoodārzā, turpinot Ķīnas "pandu diplomātiju"

Pandas — tēviņš vārdā Ping Ping un mātīte vārdā Fu Shuang — ieradās svētdien ar "FedEx" lidojumu no Čengdu, kas atrodas Ķīnas dienvidrietumos. Tās ir trešais pandu pāris, kas pēdējo divu gadu laikā ieradies ASV, un to ierašanās Atlantas zoodārzā tiek sagaidīta ar lielu pompu, ņemot vērā, cik reti šie dzīvnieki sastopami ASV zoodārzos.

"Mēs esam sajūsmā, ka varam sveikt Ping Ping un Fu Shuang, un nevaram sagaidīt, kad nākamajās nedēļās varēsim dalīties šajā priekā ar mūsu biedriem, apmeklētājiem, pilsētu un sabiedrību," paziņojumā teica Atlantas zooloģiskā dārza prezidents un izpilddirektors Reimonds B. Kings.

2024. gadā Atlantas zooloģiskais dārzs atdeva Ķīnai četras pandas, kas bija dzīvojušas zooloģiskajā dārzā, tādējādi noslēdzot 25 gadu ilgo līgumu starp zooloģisko dārzu un Ķīnu.

Kad atvērās lidmašīnas kravas nodalījuma durvis, CNN komanda Hartsfīldas-Džeksonas Atlantas starptautiskajā lidostā redzēja, kā divas lielas kastes tiek nolaistas uz zemes un pēc tam katra uzkrauta uz "FedEx" kravas automašīnas. Policijas pavadībā kravas automašīna devās prom no lidostas, mērojot aptuveni 16 kilometrus garu ceļu līdz zoodārzam.

Nonākot zoodārzā, kastes, uz kurām bija redzams zoodārza logotips, ar oranžu autoiekrāvēju tika noceltas no automašīnām, un pandas tika ievestas iekštelpās, lai uzsāktu savu dzīvi Atlantā.

Zoodārza apmeklētājiem būs jāpagaida, pirms viņi varēs aplūkot pūkainos viesus, jo saskaņā ar zoodārza sniegto informāciju melnbaltie lāči tiks izmitināti Atlantas zoodārza jaunajā milzu pandu kompleksa zonā ar paaugstinātu bioloģisko drošību, lai izietu aptuveni mēnesi ilgu obligāto karantīnas periodu.

Gandrīz 16 stundu garais lidojums notika tikai dienu pēc tam, kad noslēdzās Ķīnas līdera Sji Dziņpina valsts vizīte Vašingtonā. Šīs vizītes laikā, kuras mērķis bija risināt pieaugošo spriedzi ASV un Ķīnas attiecībās, Sji un ASV prezidents Donalds Tramps pagarināja tirdzniecības pamieru un vienojās izveidot tiešo saziņas līniju mākslīgā intelekta jautājumos starp abām valstīm.

Ķīna arī nodrošina, ka vairāki veterinārārsti un dzīvnieku kopēji paliek Atlantas zoodārzā laikā, kad pandas pēc ierašanās atradīsies karantīnā, piebilda aģentūra.

Kā ziņo "Xinhua", Atlantas zoodārza komanda un Ķīnas speciālistu grupa rīkoja "daudzas tikšanās gan klātienē, gan tiešsaistē, lai padziļināti apspriestu modernizācijas un pārveides plānu" mītnei, kurā uzturēsies Ķīnas valdības iznomātās pandas.

Pandas – retas, pūkainas un neizturami mīlīgas – tiek dievinātas visā pasaulē. Kādreiz šie dzīvnieki apdzīvoja plašu teritoriju Ķīnā, kā arī daļas no Mjanmas ziemeļiem un Vjetnamas, taču cilvēku darbības ietekme un klimata pārmaiņas ir samazinājušas šo bambusu ēdošo lāču dzīvotni līdz tikai sešām kalnu grēdām virs Sičuaņas ieplakas, dziļi Ķīnas iekšzemē.

Sičuaņa, ko impērijas laikos dēvēja par "debesu pārpilnības zemi", mūsdienās labāk pazīstama kā "pandu dzimtene". Šajā kalnainajā provincē izveidots plašs pandu dabas rezervātu un vairošanās centru tīkls; tie visi tapuši pēdējās desmitgadēs, Ķīnai un visai pasaulei steidzoties glābt no izmiršanas šo miljoniem gadu seno "dzīvo fosiliju".

Provinces galvaspilsēta Čendu — plaša metropole, kas slavena ar savu pikanto "hotpot" (katliņā vārāmu ēdienu) un senajām tējnīcām, — atrodas pie sniegotu kalnu pakājes, kur plešas miglā tīti senie meži un joprojām sastopamas savvaļas pandas.

Pilsētā esošais pandu vairošanās centrs ir lielākais valstī; tajā mīt vairāk nekā 240 lāču, kas veido trešdaļu no visas pasaules nebrīvē turēto pandu populācijas. Šis plašais komplekss gadā piesaista līdz pat 11 miljoniem apmeklētāju, tādējādi līdzinoties Šanhajas Disnejlendai.

Attiecību uzlabošana un jaunu partneru piesaiste

Pandu iznomāšana jau sen ir kalpojusi kā Ķīnas diplomātijas instruments, kas ir rezultāts valdības gadu desmitiem ilgiem centieniem pārvērst šos dzīvniekus no mazpazīstamām būtnēm par kultūras ikonu un nacionālo simbolu. Vairāk nekā pusgadsimtu Pekina ir sūtījusi šos harizmātiskos dzīvniekus uz ārzemēm, lai stiprinātu alianses, atjaunotu iedragātas attiecības un piesaistītu jaunus partnerus.

"Milzu panda ir bijusi draudzības vēstnese starp ķīniešiem un amerikāņiem," ceturtdien sacīja Sji, atsaucoties uz pusgadsimtu ilgo periodu, kurā pandas dzīvoja ASV zoodārzos kā Ķīnas valdības aizdevums. Šo tradīciju 1972. gadā aizsāka priekšsēdētājs Mao Dzeduns — neilgi pēc tam, kad Ričards Niksons kļuva par pirmo ASV prezidentu, kurš apmeklēja Ķīnu pēc tam, kad 1949. gadā pie varas nāca Komunistiskā partija.

Vienai no pandām, kas dodas uz Atlantu, ir pat tāds pats vārds — "Pinpins" (kas nozīmē "miers") —, kāds bija pašai pirmajai pandai, ko Mao 1957. gadā uzdāvināja Padomju Savienībai. Atbilstoši Ķīnas Valsts mežsaimniecības un zālāju pārvaldes datiem šis dzīvnieks ir dzimis 2020. gada 17. martā, tam ap acīm ir lieli melni plankumi, un tas īpaši labi prot kāpt kokos.

Otra panda — "Fu Šuana" (kas nozīmē "dubultā svētība") — piedzima septiņus mēnešus vēlāk, 18. oktobrī. Pārvalde norāda, ka tai uz galvas ir neliels spalvu kušķītis, nedaudz izvirzīta piere un tā ļoti viegli atrod barību.

Čendu Milzu pandu audzēšanas pētniecības bāzes darbinieki izvēlējās šo pāri, ņemot vērā to vecumu, veselības stāvokli, ģenētiku un raksturu.

"Tām jābūt mierīgām, tām jāpatīk vienai otrai, un, cerams, tās spēs dabiski pāroties," Ķīnas valsts raidorganizācijai CCTV sacīja parka direktora vietnieks Li Minsi.

Zoodārzā jau iepriekš ir mitinājušās vairākas pandas. Vēl viens pāris — Luna Luna un Jana Jana — laikposmā no 2006. līdz 2016. gadam tur pasaulē laida septiņus mazuļus, pirms atgriezās Čendu.

Atlantas zoodārzs jau gada sākumā paziņoja, ka būtu "priecīgs un pagodināts" uzņemt šīs divas pandas.

Kā skaidroja CNN korespondents Deivids Kalvers, pandas pāra iznomāšana izmaksā aptuveni miljonu dolāru gadā, turklāt visi mazuļi, kas varētu piedzimt Pingam Pingam un Fu Šuanam, galu galā tiks nogādāti atpakaļ Ķīnā.

Ķīnas amatpersonas un Atlantas zoodārzs "īstenos padziļinātu akadēmisko un kultūras apmaiņu, lai nepārtraukti stiprinātu savstarpējo sapratni un draudzību starp Ķīnas un ASV iedzīvotājiem," ziņoja "Xinhua".

"Pandu diplomātija" ir nedaudz mazinājusi spriedzi, kas pēdējos gados arvien vairāk ietekmē ASV un Ķīnas attiecības, abām valstīm sacenšoties mākslīgā intelekta bruņošanās sacīkstē un iesaistoties saasinātā tirdzniecības karā.

Divas milzu pandas ieradās Sandjego 2024. gada jūnijā; tā bija pirmā reize vairāk nekā divu gadu desmitu laikā, kad Ķīna atļāva jaunām pandām doties uz ASV. Otrs pāris vēlāk tajā pašā gadā tika nogādāts Vašingtonas Nacionālajā zoodārzā.

"Grūti atvadīties"

Li stāstīja, ka, gatavojoties pārcelšanai, Ping Ping un Fu Shuang jau mēnesi atrodas karantīnā, kur par tām rūpējas vairāki aprūpētāji, kas dzīvo kopā ar tām. Pandas ir apmācītas arī ilgajam lidojumam, pierodot pie savas pārvadāšanas kastes un skaļām skaņām.

Sestdienas vēlā vakarā Ķīnas vēstnieks ASV Sje Fens savā "X" kontā publicēja abu pandu fotogrāfijas un paziņoja, ka tās ir ceļā.

"Gatavojieties sveikt mūsu divas pūkainās zvaigznes!" viņš rakstīja.

As President Xi Jinping announced during his state visit to the United States, two giant pandas, Ping Ping and Fu Shuang, have set out on their journey to Zoo Atlanta. Get ready to greet our two fluffy stars! 🐼🐼 pic.twitter.com/NH3H206Lfd

— Xie Feng 谢锋 (@AmbXieFeng) September 26, 2026