Latvijas simtgade: kādi būs jubilejas pasākumi, un kas kultūras nozari sagaida pēc tam?

Valdziņš pie valdziņa un tiek uzburts rakstains cimdiņš mazmeitai. Vecmāmiņas mīļie jau lūgtin lūdzās, lai tos apada. Rakstainie latviešu cimdi ir ne vien silti un praktiski, bet vienlaikus simboliski un skaisti. Tajos ieadītas senās rakstu zīmes un Latvijas dabas krāsas. Tāda cimdu bagātība, kāda ir latviešiem, nav nekur pasaulē.

"Kādreiz senos laikos latvietim cimds bija vienīgais dāvinājuma priekšmets. Cimdos strādāja, ar cimdiem gāja godos. Kur tikai cimdu nelietoja, cimdam tiešām bija atdots īpašs gods. Tā kā mani drusciņ skumdina, ka tas cimds bija drusciņ piemirsts. Šobrīd ikviens aicināts iesaistīties cimdu adīšanas, valkāšanas un dāvināšanas akcijā "Cimdotā Latvija", lai 18. novembrī varētu silti un koši svinēt valsts dzimšanas dienu," saka Tautas lietišķās mākslas studijas "Tīnes" vadītāja Ināra Vizma.

Simtgades svinības top, darbojoties visiem kopā. Ir nacionālas nozīmes pasākumi jeb simtgades lielnotikumi. Un pašu iedzīvotāju iniciatīvas un labie darbi. Tas ļāvis gada laikā simtgades kalendārā notikumu skaitu dubultot – to jau pāri 2000. Vislielākā aktivitāte piedzīvota tieši reģionos. Tāpat trīskāršojusies uzņēmēju iesaiste. Šogad jau teju 600 uzņēmumi pieteikušies izmantot simtgades bezmaksas piederības zīmes.

"Pirmkārt, ir mainījusies cilvēku attieksme pret valsti, pret Latviju. Cilvēki vairāk sajūt šo saikni ar Latviju, cilvēkiem ir augusi saliedētības sajūta vismaz par 10%, cilvēkiem ir augusi piederības sajūta Latvijai un vēlme iesaistīties valstiskos projektos," norāda Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta.

Simtgade ir motivējusi vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju apņemties un īstenot kādu ieceri par godu valsts jubilejai. Iesaistīties kādā no simtgades pasākumiem plāno absolūtais vairākums jeb 81% iedzīvotāju. Vislielākā interese par Latvijas simtgades notikumiem un iesaistīšanos tajos ir jauniešiem – caurmērā deviņiem no desmit (91%).

"2017. gadā sākot gatavošanos bija skaidrs, ka tās būs lielas pūles, kas jāieliek, lai muzeju nozare palīdzētu sabiedrībai saprast, ko tad mēs īsti svinam," norāda Toms Ķikuts, LNVM Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs, izstādes "Latvijas gadsimts" koncepcijas autors.

Līdz ar to tapa lielākais un vērienīgākais 68 muzeju kopdarbs – izstāde "Latvijas gadsimts" ar tās pavadošo projektu "Gadsimta albums", kur cilvēki paši var savas fotogrāfijas pievienot. Skolēnu grupas aktīvi izzina Latvijas simt gadu ceļu. Šo iespēju dod "Latvijas skolas soma". Tas simtgades lielākais projekts un dāvana skolēniem valsts dzimšanas dienā, kam atvēlēta teju puse no simtgades finansējuma.

"Šis piedāvājums, ka ir iespēja izvēlēties, kurp doties, ir pamudinājums vispār mobilizēties, izmantot šo iespēju, atnākt uz Rīgu, uz muzeju uz citu kultūras pasākumu un tālāk tā ķēdīte, jā mēs pamanām, ka ir skolēni, kas drīzāk pēc tam atved uz izstādi savu vecākus nekā otrādi."

"Latvijas skolas soma" paredz, ka, piemēram, rīdzinieki apmeklē Daugavas lokus un Rotko mākslas centru, bērni no attālākajiem Latvijas nostūriem ver vaļā Nacionālā mākslas muzeja durvis, vai dodas uz vietu, kur dibināta Latvijas valsts.

"Mēs ar klasi ne īpaši bieži ejam pētīt to, par ko mēs mācamies, kad pats to esi redzējis, tad ir vieglāk atcerēties. Faktu, ka Latvija ir dibināta Nacionālajā teātrī, es vienmēr atcerēšos, jo es esmu te bijis un visu redzējis," atzīst skolnieks Viesturs.

Valsts simtgades programmas notikumi rada paliekošas vērtības nākamajām paaudzēm un dod stimulu nozaru attīstībai, uzsver svētku rīkotāji.

Šis ir bijis Latvijas kino atdzimšanas gads. Tik daudz pirmizrāžu nav svinēts kopš neatkarības atjaunošanas. "Šogad latviešu kino ir atgriezies tajā intensitātes pakāpē kāds tas bija vecajos lakos, kad vēl darbojās Rīgas kinostudija," norāda Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.

Filmas simtgades programmā ir ne tikai daudz – kopumā 16, bet arī dažādas un daudzveidīgas. Un, kas ir pats iepriecinošākais – tās cilvēki skatās. Gan kinoteātros, gan TV ekrānos. Simtgades filmas noskatījušies jau vairāk nekā 250 000 skatītāju un tas ir apliecinājums tam, ka latvieši vēlas skatīties pašmāju kino.

"Būtu bezatbildīgi pēc šāda apliecinājuma kino industrijas spēkam, ka latviešu skatītājs vēlas šīs Latvijas filmas skatīties – atkal šo nozari uzlikt uz tāda gaidīšanas režīma un garu, garu dīkstāvi," norāda Rietuma.

Milzu uzrāvienu piedzīvojusi arī literatūras un grāmatniecības nozare. Simtgades finansējums ļāvis tulkot Latvijas rakstnieku darbus un gūt starptautisku ievērību.

Dalība Londonas grāmatu tirgū pavēra ceļu līdz šim lielākajam literatūras eksportam. "Mēs esam likuši tādu spēcīgu stratēģiju, lai tas būtu kā atspēriena punkts un šī dalība Londonas grāmatu tirgū būtu kā pieturas punkts, nevis galamērķis. Esam iztulkojuši uz dažādām valodām 120 grāmatas un šoreiz tās ir daudz lielās valodas angļu, spāņu, itāļu, vācu," stāsta platformas "Latvian Literature" pārstāve Anete Konste.

Arī Latvijas dizains vēra durvis panākumiem. Jaunu lappusi Latvijas dizaina vēsturē ierakstīja mākslinieks Artūrs Analts. Viņa veidotā instalācijai "Matter to Matter" ieguva zelta medaļu Londonas dizaina biennālē. Iespēju iziet lielajā starptautiskajā arēnā Analtam un Latvijai nodrošināja simtgades starptautiskā programma.

"Kultūra un māksla ir ne tikai greznība un īpaši izredzēto vaļasprieks, jo bieži saka, ko tie liekēži mākslinieki. Nē, kultūra un māksla ir katras inteliģentas valsts, kas vēlas būt Eiropā, tautsaimniecības sastāvdaļa. Un valstij ir jābūt ļoti precīzai stratēģijai, kā šo kultūru un mākslu atbalstīt. Mums diemžēl ir no vieniem svētkiem uz otriem svētkiem," teic Inese Baranovska, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja.

Kultūras jomā patiešām varam sev piespraust ordeni – par paveikto simtgades ietvaros spriež Lielās talkas organizētāja Vita Jaunzeme. Taču ir pienācis laiks sagādāt simtgadei pievienoto vērtību arī vides jautājumos. Kaut arī simtgades ietvaros esam meklējuši un skaitījuši dižkokus, apzinājuši citas dabas vērtības, stādījuši ozolu sardzi akcijā Apskauj Latviju.

"Kas attiecas uz citu nozaru projektiem – tur ir izdarīts daudz vairāk, tas ir redzamāk, kino uzreiz redzam, bet talku nē – es šobrīd negribu uz tāda viļņa, ka simtgadē esam izdarījuši visu to, ko iepriekš neesam paveikuši. Nu muļķības. Es gribētu runāt par nākamo simtgadi, ka mums būtu jādomā kā citās nozarēs integrēt šo mūsu izpratni par apkārtējo vidi un tā ir gan kultūra, gan veselība, gan ekonomika, zinātne, izglītība," saka Jaunzeme.

Kaut arī izskan viedoklis, ka simtgades pirmais gads ar uzviju ir attaisnojis investīcijas visās jomās, Valsts kontrole nupat kā aizrādījusi, ka ir riski kvalitatīvi izsekot šim finansējuma izlietojumam. Piecu gadu laikā simtgades svinībām kopumā atvēlēti vairāk nekā 60 miljoni eiro.

Ja par pašu valsts dzimšanas dienu, kas īpašs mūs sagaida 18. novembrī – Latvijas rīta ieskandināšana, gaismai austot, daudz vērienīgāka bruņoto spēku parāde, gaismas uzvedums 11. novembra krastmalā un svētku koncerts, kā arī muzikāls notikums pie Brīvības pieminekļa.

Domājot par šā gada svinību vērienīgumu un daudzajiem svinētājiem, skatuve šoreiz nebūs viss Brīvības pieminekļa iekšpusē, bet gan tam visapkārt. Tātad, 360 grādu leņķī.

"Tā nav bijis un cilvēki varēs stāvēt visapkārt un visās pusēs būs runātāji ik pa brīdim. Kāpēc tas tiek veidots? Tā bija Reiņa Suhānova ideja, ka savā laikā, kad atklāja šo pieminekli, tad tauta stāvēja visam tam apkārt ne tikai no priekšpuses, tas bija A jautājums un B – un vēl domājam, ka uz 18. novembri sabrauks diezgan daudz," stāsta muzikālā notikuma "18.11." producents Ojārs Rubenis.

Tiesa, ar 18.novembra svinībām nekas nebeidzas. Turpināsim valsts simtgadi svinēt vēl trīs nākamos gadus līdz 2021. gadam.