Pēdējo gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijā dzīvojošo mazākumtautību piederības sajūta valstij
Apjomīgā Kultūras ministrijas pētījumā secināts, ka pēdējos gados būtiski palielinājusies mazākumtautību piederības sajūta mūsu valstij. Tas nozīmē, ka kopumā sabiedrība kļūst arvien saliedētāka.
Mūsdienu Latvijā dzīvo vairāk nekā 160 tautību pārstāvju. Lielākās etniskās grupas ir krievi, baltkrievi, ukraiņi un poļi. Taču ir arī daudz mazākas, mums neierastas minoritātes, piemēram, korejieši.
Šajās dienās Rīgā risinās ikgadējais mazākumtautību forums "No integrācijas uz saliedētu sabiedrību". Nesen veiktā pētījuma dati ir iepriecinoši, tie liecina, ka pēdējos piecos gados būtiski palielinājusies Latvijā dzīvojošo mazākumtautību piederības sajūta valstij. 2013. gadā mūsu valstij piederīgi jutās 69%, bet pērn jau 84%.
Tas ir ļoti svarīgi, jo tas parāda to, ka ir tā apziņa, ka Latvija ir visa mūsu valsts un ka Latviju veido katrs cilvēks, kas šajā valstī dzīvo, mācās, kas sajūtas daļa no šīs valsts. Tas apliecina tendenci, ka cilvēki sajūtas arvien piederīgāki valstij.
Latvijā dzīvo aptuveni 29 000 lietuviešu. Daudzi no viņiem te piedzimuši un uzauguši, citi uz Rīgu brauc studēt. Viņuprāt, lietuviešu integrācija notikusi efektīvi, tam palīdzējusi arī līdzīgā kultūra un mentalitāte.
Kad cilvēki jautā, kas ir tava dzimtā valoda vai kura ir tava dzimtene, tu dažreiz nevari pateikt uz reiz, vajag apdomāt. Protams, jebkurš lietuvietis, kurš ir atbraucis šeit dzīvot vai mācīties, vai ģimenes dēļ, viņš jebkurā brīdī, sestdienā var aizbraukt uz Lietuvu un ieņemt to Lietuvas garu.
Latvijā ir arī krietni mazākas etniskās kopienas, piemēram, te dzīvo ap 3000 armēņu. Kultūras centra vadītājs Rafi Haradžanjans lepojas, ka armēņiem nav problēmu ar latviešu valodas zināšanām, taču apbēdinot tas, ka jaunatne arvien kūtrāk iesaistās armēņu tradīciju uzturēšanā.
Haradžanjans norāda: "Ar jauno paaudzi vajag strādāt, viņus vairāk interesē armēņu estrādes dziedātāji vai futbolisti. Bez tā, ka biedrības strādās un iemācīs viņus, neies, būs tāds ikdienišķais variants, interesēsies par dejām, par tērpiem, par šašliku."
Ilgtermiņā raugoties, būtiski uzlabojusies arī mazākumtautību latviešu valodas prasmes. Aptuveni 94% norādījuši, ka to prot. Piederības sajūtu valstij raksturo arī tas, ka arvien biežāk nepilsoņi savus jaundzimušos reģistrē kā Latvijas pilsoņus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
