Juraša lieta: KNAB darbinieku un prokuroru liecības un atzinumi pārbagāti pretrunām

Tā sauktās miljons eiro kukuļa lietas pirmsākumi meklējami Tērbatas ielā, alus krogā "Brālis". 2015. gada. 30. septembrī Jurašs krogā tikās ar toreizēja ministra Jāņa Reira (JV) ārštata padomnieku Jāni Dambīti. Sarunas laikā viņš saņēma mājienu par iespēju tikt pie miljona apmaiņā pret "palīdzību" "Latvijas dzelzceļa" korupcijas lietā apsūdzētajiem tikt pie maigāka soda.

Pēc sarunas Jurašs toreizējam KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam iesniedza slepenu ziņojumu, aicinot nekavējoties sākt izmeklēšanu. Taču kriminālprocess netika rosināts. Vēlāk sniegtajās liecībās bez Osinovska un Dambīša minēts arī bijušā "Saskaņas" deputāta Andreja Elksniņa vārds, kurš esot iespējamais kukuļa organizētājs.

Deviņus mēnešus vēlāk, īsi pirms KNAB pamešanas, Jurašs par, viņaprāt, birojā valdošo noziedzīgo bezdarbību paziņoja sabiedrībai un kļuva par aizdomās turēto krimināllietā par valsts noslēpuma izpaušanu. Šo lietu divarpus gadus izmeklēja Drošības policija, bet to uzraudzīja divi prokurori, kuru secinājumi par notiekošu ir kā diena pret nakti.

Vispirms prokurors Aivis Zalužinskis lietu pret Jurašu izbeidza, secinot, ka valsts noslēpums nav izpausts. Viņš vērsās KNAB ar prasību sākt dienesta izmeklēšanu par biroja darbinieku bezdarbību, neizmeklējot Juraša ziņojumā minētos faktus. Tomēr iejaucās virsprokurors Modris Adlers, kurš atcēla gan Zalužinska lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, gan prasību veikt dienesta pārbaudi KNAB.

"Šajā gadījumā prokuratūra Adlera personā darīja visu iespējamo, lai vainīgās personas, kuras novilcināja šī kriminālprocesa uzsākšanu un lielā mērā padarīja par neiespējamu pierādīt šo iespējamo vainu, reāli sargāja no  atbildības," teic Jurašs.

Pēc Adlera lēmuma lietā par atbildīgo prokuroru tika iecelts Māris Urbāns, kurš deva rīkojumu izmeklēšanu atjaunot. Dažas dienas pirms valdības apstiprināšanas Urbāns ar Kalnmeiera akceptu vērsās Saeimā ar lūgumu izdot Jurašu kriminālvajāšanai. Prokurora secinājumos lasāms, ka Jurašs ne vien izpaudis valsts noslēpumu, bet viņa rīcības dēļ KNAB it kā izgāzusies operatīvā pārbaude par kukuļa piedāvāšanu Jurašam.

Secinājumi ir ne tikai krasā pretrunā Zalužinska atzinumam, kurā uzsvērts, ka Jurašs kaitējumu izmeklēšanai nav nodarījis. Bijušais KNAB operatīvas izstrādes daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Lode TV3 Ziņām uzsvēra, ka prokurora atzinumā minētajā operatīvajā izstrādes lietā pārbaudīta pilnīgi cita noziedzīga epizode: "Es varu atklāt to, ka šī lieta tika sākta citu faktu pārbaudei, kas nekādā veidā nav uzskatāma par Jura publiskotās informācijas pārbaudi."

Vienīgā saistība ar Juraša ziņojumu esot tā, ka pārbaude bijusi par vienu no tajā minētām personām – un nevis par kukuļa piedāvāšanu, bet uzkūdīšanu uz kukuļdošanu.

"Lietas izbeigšanas faktiskie pamati bija tas, ka persona, pret kuru operatīvā lieta Nr. 10606 tika ierosināta, bija kaut kādā veidā uzzinājusi, ka pret viņu tika veiktas operatīvas darbības. Bet ne no Juraša? Protams, ka ne. Par to lietas materiālos ir ziņots." Lodes teiktais ir klajā pretrunā pašreizējā KNAB priekšnieka vietnieka operatīvo darbību jautājumos Jāņa Rozes apgalvotajam, ka tieši Jurašs izgāza KNAB vairāku mēnešu ilgo darbu.

Roze: Operatīvas izstrādes lieta tika pabeigta, pamatojoties uz to, ka publiski tapa zināms šis konkrētais fakts.
TV3: Tas, ka Juraša kungs publiski iznāca ar šo informāciju par kukuli?
Roze: Kā jau uzraugošais prokurors to norādīja.
TV3: Un tam nav nekādu citu apstākļu? 
Roze: Manā rīcībā nav nekādas citas informācijas par citiem apstākļiem. Es nezinu, par kādu informācijas noplūdi Lodes kungs konkrētajā situācijā jums ir minējis.

Lode gan uzskata, ka Roze ir lietā ieinteresēta persona, jo tieši viņa vadītajai KNAB iekšējās drošības daļai Streļčenoks savulaik nodeva Juraša ziņojumu, bet tālāk rīcība nesekoja, ko varot vērtēt kā iespējamu noziedzīgu bezdarbību. Vienlaikus Lode un Jurašs jau ilgstoši mudinot prokuroru nopratināt atbildīgos KNAB darbiniekus, kuri varot lietā viesta skaidrību. No prokurora atbildes netop skaidrs, vai lūgums ir ņemts vērā.

"Viņi ir sašutusi par to, kādā veidā tiek manipulēts ar puspatiesībām, ar patiesībai neatbilstošām lietām. Viņi lūdz sevi nopratināt," norāda Jurašs.

"Šī viņa sniegtā informācija lietā ir vērtēta un ņemta vērā, lemjot jautājumu par to, vai ir pamats sūtīt lietu uz Saeimu ar lūgumu atļaut viņu kriminālvajāšanai," saka Urbāns.

Juraša lieta izraisījusi arī pretrunīgus juristu vērtējumus. Sociālajos tīklos lasāmi aicinājumi deputātiem apsvērt, vai šoreiz nav pieradījumu tam, ka Jurašs tiek politiski vajāts. Šis ir vienīgais iemels, lai Saeima varētu atteikt deputāta izdošanu  kriminālvajāšanai. Ģenerālprokuratūra politisku motivāciju stingri noliedz. Visticamāk, Jurašs ceturtdien tiks izdots kriminālvajāšanai.