Starptautiska pētnieku grupa pēta plastmasas mikrodaļiņu daudzumu Pierīgas ezeros
Zinātnieku prātus pasaulē arvien vairāk nodarbina jautājums, kādu ietekmi uz dabu un arī cilvēku atstāj milzīgie plastmasas atkritumi. Patlaban šajā jomā notiek daudzi pētījumi, un viens no tiem – arī pie mums Latvijā.
Starptautiska zinātnieku grupa Latvijas vadībā vāc analīzes par plastmasas mikrodaļiņām Pierīgas ezeros.
Daudzviet pasaulē patlaban notiek dažādas aktivitātes, pētot plastmasas mikrodaļiņu sastopamību un daudzumu okeānos, jūrās, augsnē un citur – cerībā izprast to ietekmi uz vidi, dzīvniekiem un cilvēku.
Latvijā starptautiska pētnieku grupa šonedēļ apbraukā Pierīgas ezerus un vāc paraugus, lai pētītu plastmasas mikrodaļiņas saldūdenī.
Piektdien darbi notika uz Langstiņu ezera un grupai pievienojās arī TV3 Ziņas.
Projekta vadītāja stāsta, ka iecere ir saprast, kā kopš plastmasas masu produkcijas pirmsākumiem jeb pagājušā gadsimta 40. gadiem Latvijas vidē uzkrājusies plastmasa.
"Jebkurš plastmasas priekšmets, kas savu mūžu nokalpojis, ar laiku sadalās mazos, mazos gabaliņos. Kādreiz bija uzskats, ka plastmasas maisiņš vai pudele sadalās tik un tik ilgā laikā, taču šobrīd zinātnieki uzskata, ka patiesībā tā īsti nekad nepazūd no vides. Sadalās aizvien mazākos un mazākos gabaliņos," norāda zinātniskā projekta vadītāja Inta Dimante-Deimantoviča
Kad nokļūts uz ledus, pirmais darbs ir atrast dziļāko vietu, kurā urbt un var vislabāk iegūt paraugus. Tālāk jau seko pašu paraugu iegūšana. Urbumā tiek ielaista īpaša iekārta, ar kuras palīdzību var iegūt nogulšņu paraugu, kas ezera gultnē sakrājies gadu gaitā. Tālāk paraugs tiek sadalīts, likts īpaši apstrādātās burciņās un vests uz laboratoriju.
Tam piemērotākais laiks ir tieši ziema, kas ļauj vieglāk operēt ar dažādu tehniku.
Patlaban vēl nav pierādīts, ka plastmasas mikrodaļiņas kaitētu cilvēkam. "Ir skaidrs, ka plastmasas mikrodaļiņas un atkritumi rada problēmas dabai, taču ietekme uz cilvēku veselību joprojām ir liels jautājums visā pasaulē. Vēl nav skaidru pierādījumu, ka plastmasas mikrodaļiņas kaitētu cilvēkiem vai dzīvniekiem. Mēs tagad zinām, ka dzīvnieki var nomirt, ja apēd plastmasu, bet tas skaidrojams ar dažādiem faktoriem," skaidro Austrumsomijas Universitātes pētnieks Samuels Hartikainens.
Šonedēļ ievāktie paraugi ir tikai daļa no plašāka pētījuma, kas kopumā ilgs trīs gadus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
