Labklājības ministres ieceres nedaudz paaugstināt minimālo pensiju nevienlīdzību nemazinās

Jaunā labklājības ministre Ramona Petraviča 2020. gada budžeta iecerējusi prasīt minimālas pensijas paaugstināšanu.

Krišjāņa Kariņa jaunā valdība vienojusies, ka 2019. gads, kas vēl nav pieņemts, būs tīri tehnisks dokuments un neietvers jaunas politikas iniciatīvas. Tas nozīmē, ka attiecībā uz 2020. gadu gan varētu būt politiskā stīvēšanās ap brīvajiem līdzekļiem tāpēc, ka vairāki no jaunajiem ministriem varētu vēlēties sevi parādīt no labākās puses.

Labklājības ministre Ramona Petraviča no partijas "KPV LV" prasīs aptuveni 19 miljonus eiro, lai varētu palielināt minimālo sociālo pabalstu aprēķina bāzi un minimālā pensija kāptu no 70 līdz 94 eiro.

"Minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveidošana ir iekļauta valdības deklarācijā, kuru parakstījušas visas partijas. Par to jau ir runāts iepriekš, tāpēc domāju, ka nebūs tādas partijas, kura neatbalstīs šo priekšlikumu, bet tam visam jābūt saskaņā ar budžetu," viņa saka.

Pensionārus šogad arī sagaida pensiju indeksācija, ko visvairāk izjutīs seniori ar daba stāžu birs 45 gadiem. Proti, tiks indeksēta ne tikai pensija, bet arī piemaksas par nostrādātajiem gadiem līdz 1995. gada beigām.

Petraviča arī neesot piemirsusi "KPV LV" priekšvēlēšanu solījumu atcelt nekustamā īpašuma nodokli pensionāriem – par to varot runāt kontekstā ar Finanšu ministrijas par neapliekamo mājokļa vērtību slieksni.

Jaunais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš iepriekšējā valdībā sēdēja Petravičas krēslā, vēl gan nesola atbalstu iecerētajai minimālās pensijas celšanai, tomēr ir pozitīvi noskaņots: "Nevienlīdzība ir vien no lielākajām problēmām, un prioritāri izskatīšu šādu atbalsta variantu."

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) akcentē, – lai arī lielāka minimālā pensija ir pozitīva vēsts, nevienlīdzību tas īpaši neietekmēs. Jebkurā gadījumā minimālā pensijas apmērs būtiski neatšķiras pensionāram ar 10 vai 30 gadu stāžu.

"Tad ir šī netaisnības sajūta, un vissmagāk to izjūt tie pensionāri, kuriem 25-30 gadu darba stāžs. Ja mēs gribam vienu normālu minimālās pensijas sistēmu, mums vienkārši ir jānosaka astoņi vai deviņi eiro par katru stāža gadu," pauž LDDK pārstāvis Pēteris Leiškalns.

Ja šāds risinājums tiktu ieviests, piemēram, ar astoņiem eiro par katru stāža gadu, tas izmaksātu aptuveni 50 miljonus eiro gadā.

"Mums jāsakārto mazo pensiju gals. Pati ārkārtas prioritāte ir tie cilvēki, kuriem ir 25 gadu stāžs – lai viņiem pensijas nebūt zem 200 eiro. Mums ir ļoti daudz cilvēku ar šādu stāžu," norāda LDDK pārstāvis.

Darbu pie 2020. gada budžetu iecerēts sākt uzreiz pēc tam, kad būs pieņemts šā gada tēriņu dokuments.