Satversmes tiesa noraida prasību par noklausīšanās ierīču slāpētāju

Lieta tika ierosināta pēc Mareka Belugas pieteikuma. Vīrietis bija iegādājies ierīci ar četrām antenām – trokšņu ģeneratoru, kas saskaņā ar likumu ir ierīce operatīvās darbības pasākumu traucēšanai. Vīrietis nebija saņēmis atļauju šādas ierīces glabāšanai un turēja to savā darba kabinetā, kur to uzgāja Finanšu policija, kad saistībā ar kādu citu lietu tur veica kratīšanu.

Belugu notiesāja par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu un piemēroja gandrīz 4000 eiro naudas sodu.

Vīrietis, kura nodarbošanās esot elektronisko ierīču tirgošana, tāpēc kā paraugu bija pārvedis minēto ierīci, konkrētās Krimināllikuma normas apstrīdēja ST, pamatojoties, ka tajā brīdī, kad ticis tiesāts, tās bija interpretējamas un pietiekami skaidri nenoteica šādu ierīču aizliegumu. Tomēr tiesa lēma, ka apstrīdētās normas ir atbilstošas Satversmei.

"Tās nav ikdienas sadzīviskas preces, kuras varētu atrasties jebkurā mājsaimniecībā. Tās ir speciālas preces, kuras ir domātas stratēģiskai darbībai, kurām nebūtu jābūt ikvienā mājsaimniecībā. Latvijā to civiltiesiskā aprite ir ierobežota," saka ST priekšsēdētāja vietniece Sanita Osipova.

"Tas vien, ka norma ir blanketa jeb tas, ka kriminālnormas saturs ir atklājams caur citu normu, nav pārkāpums. Šādu tehniku lieto ne tikai Latvija, to lieto daudzas demokrātiskas, tiesiskas valstis. Īpaši attiecībā uz tehnoloģijām."

"Likumdevējam ir sniegts zināms padoms par tehnoloģiju neitralitātes principu. Kuru likumdevējs, regulējot jomas, kas ir saistītas ar tehnoloģijām, šis ir princips, kas likumdevējam var palīdzēt," teic ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele.

Spriedumā arī teikts, ja personai nav skaidrs likuma saturs, tad viņai ir iespēja vērsties pie jurista un iegūt skaidrojumu, kā arī ir iespējams visai ātri uzzināt, vai konkrētā ierīce Latvijā ir atļauta vai aizliegta.

Lietas pieteicējs neslēpj izbrīnu par iznākumu. Viņš stāsta, ka vairāki eksperti sacījuši, ka nav paredzēta kriminālatbildība par konkrētām iekārtām. Šīs lietas dēļ grozīti normatīvie akti, kas nosaka, ka ne visas ierīces, kas traucē operatīvo darbību, ir uzskatāmas par operatīvās darbības veikšanas ierīcēm.

"Man nesaprotami, ka atbildība ir paredzēta par iekārtām, kuras nav paredzētas krimināllikumā. Ja būtu aizliegtas iekārtas automašīnas zādzībām, tad automašīnas signalizāciju nemeklētu sadaļā pie automašīnu zādzībai paredzētajām iekārtām. Nevar būt tā, ka cilvēku sauc pie atbildības par pretēji strādājošām iekārtām," norāda Beluga. Viņš ir nolēmis vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas iesniegumu ir pieņēmusi.