Zvejnieku starpā izveidojies pamatīgs kašķis; pieprasa valsts iesaisti problēmu risināšanā

Komerciālajiem piekrastes zvejniekiem, kas pakļauti skurpolozām uzskaitēm un kontrolēm, izveidojies pamatīgs kašķis ar pašpatēriņa zvejniekiem, kuriem nav jāsniedz nekādas atskaites. Izskan pārmetumi – slēpjoties aiz pašpatēriņa licences, noķertās zivis tomēr nelikumīgi tiekot pārdotas, tāpēc kropļo biznesu piekrastes zvejniekiem.

"Visa zveja tiek iznīcināta, jo, piemēram, Engures novadā ir 200 pašpatēriņa zvejnieku. Viņi katru dienu iet jūrā. Viņiem ir izveidojusies klientūra, kam nodot zivis, un tas ir fakts," izklāsta piekrastes zvejnieks Ilmārs Raginskis.

Piektdien zvejnieku sanāksmē kritizēti arī zivju pārpircēji un gala tirgotāji, kuri uzskrūvējot pamatīgas cenas. Aroda brāļi tika aicināti savstarpēji kooperēties, lai būtu vienots spēks pret uzpircējiem.

"Ja par plaudi zvejnieks saņem 70 centus, tad tirgū var pirkt par sešiem vai septiņiem eiro kūpinātu. Tu esi atkarīgs no uzpircēja. Uzpircējs visu diktē, arī globālie tirgi. Tādas pašas zivis kā mums, zvejo arī Polijā, kas tiek sūtītas uz Latviju," piebilst Latvijas Zvejnieku federācijas valdes priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns.

Tikmēr pamatīgs satraukums pausts par izsīkstošajiem mencu resursiem Baltijas jūrā, kas esot vēsturiski viszemākie. Arī pērnā gada paaudze neesot ražīga, tāpēc piekrastes zvejniekiem bažas, ka Eiropas Savienībā varētu tikt pilnībā aizliegta mencu nozveja uz vairākiem gadiem.

"Jā, ir runa, ka varētu aizliegt zvejot, bet tad zvejnieki droši vien gribētu saņemt kompensācijas, bet ir jābūt arī skaidrībai par to, vai tālāk tie krājumi atjaunosies. Tad jau nav jēgas uz daudziem gadiem maksāt kompensācijas, jo tad būtu jārunā par aiziešanu no šī biznesa," komentē Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Jau šogad zvejnieki varētu saņemt kompensācijas par mencu zvejas liegumu jūnijā, jūlijā un augustā. Zemkopības ministrija šobrīd vēl rēķina iespējamo apjomu. Piekrastes zvejnieki vēlētos no valsts saņemt kompensācijas arī par roņu sabojātajiem zvejas rīkiem, jo roņus iznīcināt nav ļauts.

Par zivju resursiem atbildīgajā institūtā "Bior" aprēķinājuši, ka gada laikā roņi sabojā tīklus un murdus 130 000 eiro apmērā. Zaudējumus rada arī roņu izpostītie lomi. "Viņi izēd tās zivis. No rīta aizbrauc – tur tikai galvas un "kiškas" vien ir. No tīkla paliek tikai augša un apakša, linuma nav. Kādreiz varēja divas, trīs sezonas iziet ar vienu tīklu, tagad tīkla vairāk nav vienā sezonā," sašutumu pauž piekrastes zvejnieks Artis Adamovičs.

Rīgas Tehniskā universitāte šobrīd cenšas izstrādāt inovāciju – zemūdens akustisko roņu atbaidītāju, ko likt klāt zvejas rīkiem.