Baltijas jūrā novērots Igaunijas gada zivs skaita kritums; zinātnieki un zvejnieki skaidro cēloņus

Kā raksta Igaunijas sabiedriskais medijs "err.ee", zvejnieki uzskata, ka pie tā varētu būt vainīgs invazīvais apaļais jūrasgrundulis, taču zinātnieki norāda, ka galvenais iemesls, visticamāk, ir jūras vides pārmaiņas.

Lēnemā piekrastes zvejnieku biedrības vadītājs Taavi Suitsbergs stāsta, – zvejnieku vidū izplatīts uzskats, ka apaļais jūrasgrundulis apēd citu zivju barību un vairojas ļoti strauji. Tāpēc daudzi domā, ka tieši šī suga samazina plekstu skaitu.

Tomēr zinātnieki uzskata, ka situācija ir sarežģītāka. Tartu Universitātes Jūras institūta pētnieks Rediks Ešbaums norāda, ka plekstēm netrūkst barības, jo novārgušas zivis nav konstatētas. Turklāt plekstu skaits sāka samazināties jau pirms apaļā jūrasgrunduļa plašākas izplatīšanās.

Pēc pētnieka teiktā, problēma drīzāk saistīta ar Baltijas jūras hidroloģisko stāvokli. Plekstēm un mencām veiksmīgam nārstam nepieciešams pietiekami sāļš ūdens. Taču pēdējos gados sāļā ūdens pieplūdums Baltijas jūrā ir kļuvis mazāks.

Zinātnieki pieļauj, ka to ietekmējušas klimata pārmaiņas. Mainoties vēju virzieniem, sāļais ūdens no Ziemeļjūras Baltijas jūrā ieplūst retāk un mazākā apjomā nekā agrāk.

Vēl viena problēma ir skābekļa trūkums dziļākajos ūdens slāņos. To var radīt aļģu masa, kas sadalās jūras dzelmē. Šādos apstākļos plekstu un mencu ikriem ir grūtāk attīstīties.

Pētnieki norāda, ka tuvākajā laikā strauju plekstu skaita pieaugumu gaidīt nevajadzētu. Tomēr pašlaik nav pamata uzskatīt, ka šī zivs Baltijas jūrā būtu apdraudēta.

Šogad plekste ir izraudzīta par Igaunijas gada zivi.