Saeimas deputāti diskutē, vai un kā ierobežot Krievijā izdotu preses izdevumu tirdzniecību

Saskaņā ar Kultūras ministrijas pasūtītu pētījumu Krievijā izdotie žurnāli ir tikai 7,8% no pārdoto eksemplāru skaita. Turklāt tie nav politiska satura, bet vērsti uz izklaidi, – sieviešu izdevumi, māja un dārzs, krustvārdu mīklas, ēdieni. Taču viens no iemesliem ierobežojumu apspriešanai ir bažas par šajos izdevumos iespējamu politisku aģitāciju, kuru atbildīgajiem dienestiem ir grūti uzraudzīt.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL!-TB/LNNK) norāda: "Skaidrs, ka mēs esam demokrātiska valsts, Satversmes 100. pants, – mums cenzūras nav, bet kā mēs preventīvi varam sekot līdzi tiem jautājumiem, kas KNAB ir piekritīgi vai Valsts Drošības dienestam."

Drošības iestādes Krievijā izdotos preses izdevumus monitorē izlases kārtībā, un līdz šim politiskā aģitācija nav konstatēta. Nekādi lēmumi otrdien, 28.maijā, Saeimas komisijā pieņemti vēl netika, jo vēl tiks apspriesti konkrētāki priekšlikumi, piemēram, vai stimulēt vietējā satura krievu valodā izdošanu, bet Krievijā izdoto presi tirgot atsevišķā plauktā.