Zemkopības ministrija vēlreiz virza vides aktīvistu nosodīto atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un ļaus arī cirst sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, kas līdz šim bija liegts. Ministrija uzskata, ka grozījumi nepieciešami mežu nozares konkurētspējas atbalstam, bet vides organizācija to saredz kā draudu dabas daudzveidībai.

Šī ir otrā reize, kad šādi grozījumi tapuši – pirms diviem gadiem to virzību apturēja sabiedrības spiediens. Saimniecisku apsvērumu dēļ Zemkopības ministrija tos atkal cēlusi uz darba galda – atbalstīti Mežu konsultatīvajā padomē, tagad tie nosūtīti iestāžu saskaņošanai. Priekšlikumu no jauna iesnieguši mežsaimnieki.

"Ik pa laikam situācija mēdz mainīties. Pat klimats mainās, arī situācija attieksmes jautājumos. Jāsaprot, ko tas nozīmē, ko tas nes līdzi. Savulaik bija cilvēki, kas uzskatīja, ka pasaule turas uz trim vaļiem, kā izrādās, tā tomēr nav," saka Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Tādu pieeju nespēj atbalstīt vides organizācijas – to ieskatā liberālāka pieeja mežu ciršanai ir pretrunā centieniem saglabāt dabas daudzveidību. Latvija pirms nedēļas saņēmusi OECD atzinumu par bioloģiskās daudzveidības apdraudējumu Latvijā, ko neuzlabo pieļaujamo koku ciršanas caurmēra mazināšana.

"Mēs izprotam, ka, iespējams, ir jādod brīvākas rokas meža īpašniekam pieņemt lēmumus savā mežā, bet tajā pašā laikā tad jāizstrādā tiesību un pienākumu kodekss, lai saprastu, ka mežs nav tikai un vienīgi koki. Tā ir tāda 1980. gadu domāšana – ja kaut kas sāk trūkt, ņemam, jaunus laukus apgūstam," norāda Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.

Savukārt mežzinātnieks Andis Lazdiņš norāda, ka no klimata politikas skatpunkta ir būtiski meža sektorā palielināt CO2 piesaistes potenciālu, proti, lai notiktu meža atjaunošanas un apsaimniekošanas intensifikācija. Pašlaik esot nepietiekams atjaunošanas ciršu apjoms lapkoku audzēs.

"Mums jābūt emisiju neitrāliem un no mežizstrādes viedokļa varbūt ir lietderīgi palielināt mežizstrādes apjomu, lai 2050. gadā mums būtu emisiju neitralitāte, jo, ja nekas nemainās, vairāk gan runa par lapkoku audzēm, diez vai varēsim šādu mērķi sasniegt, jo šobrīd vecās audzes ļoti uzkrājas," saka mežzinātnieks.

Uz vides organizāciju sacelto trauksmi reaģējis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), mikroblogošanas vietnes "Twitter" ierakstā aicinot nesasteigt mežizstrādes noteikumu maiņu un nodrošināt to apspriešanu, jo tam var būt tālejošas sekas, uz ko zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) atbildēja, ka tā darīšot.