Viltojumu dēļ Latvija zaudē 109 miljonus eiro gadā

Pārdošanas zaudējumi tiek lēsti apmēram 10% apjomā visās 11 nozarēs. Vietējiem uzņēmējiem lielākās bažas ir par zaudēto peļņu un Latvijā pastāvošiem biznesa riskiem.

"Jo pat veikalos, kuri varbūt neizskatās tādi no ārpuses, kas tirgo šo te viltoto produkciju, bet – tomēr tirgo, un tirgo par tādām pašam cenām, kā tirgo oriģinālus. Un tas jau ir liels zaudējums gan tiem, kas ražo, gan tiem, kas tirgo, gan arī valsts budžetam, protams," norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas daļas direktore Katrīna Zariņa.

Ziņot par negodprātīgu praksi paši uzņēmēji gan nesteidz. Viltojuma esamību esot ļoti grūti pierādīt. Turklāt, Latvija ir ļoti mazs tirgus un ārzemju pazīstamie ražotāji negrib ķēpāties, piemēram, ar pāris desmitiem viltoto smaržu pudelītēm. Tajā pašā laikā Patentu valdē pagājušajā gadā ir būtiski – par 11% – pieaudzis pieteikumu skaits preču aizsardzībai. Kopumā saņemts 3571 pieteikums.

"Kas ir labs rādītājs tam, ka pieaug izpratne par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un tās nepieciešamību, un ir jāatzīmē, ka vairāk nekā puse jeb 52% ir Latvija izcelsmes preču zīmes," piebilst Patentu valdes pārstāve Santa Lozda.

Ņemot vērā pašreizējo noziedzības līmeni valstī, viltotas preces nekad nebija un tuvākajā laikā arī nebūs kontrolējošo institūciju prioritāte. Drīzāk runa ir par to, lai pats patērētājs nepērk viltojumus, kā arī, lai skatās, ka viņu nepiemāna.

Sabiedrībā esot vāja izpratne par viltotas produkcijas sekām. "Viltojumi īstenībā rada nozīmīgu kaitējumu ne tikai Eiropas un Latvijas ekonomikai un tautsaimniecības attīstībai, bet arī cilvēka drošībai un veselībai," uzsver Lozda.

Piemēram, pēdējos gados Latvijas muitnieki arvien biežāk konfiscē viltotus medikamentus. Pārsvarā tie ir potenci uzlabojošie līdzekļi, ko ieved individuālie pasažieri savos čemodānos. Tomēr visbiežāk Latvijā tiek pārtverti viltoti zīmolu apģērbi un apavi, tehnika – pulksteņi, telefoni un pat zāģi.

"Ja mēs skatāmies pēc vienību skaita, tad visvairāk tiek ievests ar jūras transportu, proti, ar jūras konteineriem. Savukārt, ja mēs skatāmies pēc preču vērtības, tad attiecīgi visvairāk tiek ievestas pa pastu, izmantojot tieši pasta sūtījumus," atklāj VID Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Arturs Kovaļenko.

Viltotās preces ir liela problēma visā Eiropas Savienībā. Katru gadu 11 galvenajās ekonomikas nozarēs viltošanas dēļ tiek zaudēti apmēram 60 miljardi eiro. Visgrūtāk ir izkontrolēt viltoto preču kustību pa sauszemes ceļiem Eiropas Savienības iekšzemē, kur kontrole nepastāv.